Saturs turpinās pēc reklāmas

Eksperti: Mirstība no Covid‑19 lielā mērā saistīta ar dzīvesveidu

No izpētītajiem 137 ar Covid-19 saslimušo nāves gadījumiem 88% konstatētas blakus saslimšanas, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sacīja Veselības inspekcijas (VI) pārstāve Ilze Dzerkale.

2021. gada 7. decembrī 13:43

Šiem pacientiem konstatēta aptaukošanās, kardiovaskulārās slimības, hroniskas plaušu slimības, smēķēšanas izraisītas veselības problēmas, cukura diabēts, onkoloģiska saslimšana vai citas veselības blakus problēmas. Sava loma pacientu mirstībai ir vecumam, jo mirušie biežāk bijuši vecuma grupā no 60 līdz 69 gadiem, kā arī vecāki cilvēki, atzīmēja Dzerkale.

Saturs turpinās pēc reklāmas

VI pārstāve piekrita Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvim Dzintaram Mozgim, ka šajos jautājumos ir nepieciešams veikt plašāku pētījumu. Mozgis pieļāva, ka Covid-19 pārslimojošu grupā mirstības koeficients varētu būt divreiz augstāks, taču, lai to pierādītu, vēl nepieciešami plašāki pētījumi.

Eksperti lēš, ka mirušo statistika joprojām ir salīdzinoši augsta nevakcinēšanās dēļ, kas var būt pārliecības dēļ vai var būt ietekme no dezinformācijas. Taču, kā apgalvo profesore Ludmila Vīksna, reti kad šī pārliecība saglabājas līdz pēdējam. “Gandrīz visi, tad, kad viņus ved uz reanimāciju, tad viņi atceras, nožēlo, kas tikai tur viss nenotiek. Žēl, ka par dezinformācuiju nevar sodīt. Kaut vai ielu likt tīrīt,” spriež Vīksna.

Pēc inficēšanās ar Covid-19 kopumā Latvijā miruši vismaz 4300 cilvēku. Kā apgalvo Vīksna, slimnīcas, lai arī bijušas uz pārslodzes robežas, taču spējušas nodrošināt gan nepieciešamo aparatūru, gan medikamentus. Dziļāki un detlizētāki pētījumi tiek solīti tuvāko mēnešu laikā. Taču, tas kas parādās jau šobrīd, ir vispārējais pacienta stāvoklis pirms inficēšanās.

“Šobrīd izskatās tā, ka tas, kāds mūsu pilsonis nonāk stacionārā, ārkārtīgi pazemina viņa izredzes izdzīvot vai pilnvērtīgi izveseļoties,” spriež profesore Ludmila Vīksna.

Dzintars Mozgis, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis

“Vairums nāves gadījumu Latvijā ir saistīti ar klasiskiem faktoriem, kas saistīti ar neveselīgu dzīvesveidu. Tie ir visupirms un šādā secībā – neveselīgs uzturs, smēķēšana, alkohola pārmēra lietošana un tas ir mazkustīgs dzīvesveids.”

SPKC iepriekš veiktā pētījumā atklājas tiešām satraucoša aina. Par veselu atzīta mazāk nekā puse, proti, 44% sabiedrības. Daļa cēloņu meklējama iedzīvotāju vēlmē sekot līdzi savai veselībai. Otra daļa – spējā to nodrošināt.

Dzintars Mozgis, SPKC pārstāvis

“Tā ir atškirīga, svārstīga, atkarībā no ārstniecības vietas ģeogrāfiskā novietojuma un citiem faktoriem.”

Latvijas veselības modelī lielu uzsvaru liek uz ģimenes ārstu praksēm. Tai skaitā cerot, ka tās būs atbalsts senioru vakcinācijā. Taču vietām ir vērojams speciālistu trūkums, novecošanās. Tieši vakcinācijas kontekstā aktualizējies trešās māsas jautājumu, kuru ne visas prakses var atļauties.

Alda Reinika, NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktora pienākumu izpildītāja

“Mēs aprēķinājām, ka 15% ģimenes ārstu prakšu būtu nepieciešama trešā māsa un tie ir aptuveni 2,5 miljoni.”

“Tas jau ir ļoti maz. Ja mēs varam rast naudu kaut kādiem testiem 15 miljonus eiro, tad, vai mēs nevaram rast 2,5 miljonus rast trešajai medmāsai, kas ir daudz svarīgāk,” sprieda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (A/PAR!)

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saeimas Sociālo un darba lieta, kur situācijas pieturpunkti šodien uzklausīti daļu priekšlikumu plāno iekļaut Veselības ministrijai adresētā vēstulē.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas