tv3.lv

VK: Eiropas Atveseļošanas fonda līdzekļu izlietošana neatbilstoši reformu plāniem var radīt būtiskas finanšu sekas

Eiropas Savienības (ES) Eiropas Atveseļošanas fonda (ANM) fonda līdzekļu izlietošana neatbilstoši reformu plāniem var radīt būtiskas finanšu sekas, aģentūrai LETA norādīja Valsts kontrolē (VK).

12. maijā 7:43

Ja Latvijas ANM plānā paredzētie reformu un investīciju rādītāji nebūs sasniegti 100% apmērā, tas radīs būtiskas sekas – līdzekļi, kas izlietoti šo reformu un investīciju realizācijai, būs jāsedz no valsts vai pašvaldību budžetiem, jo tie netiks finansēti no ANM līdzekļiem.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Iestāde publiskojusi situācijas izpētes ziņojumu “Ar kādiem izaicinājumiem saskaramies, sagatavojot un īstenojot Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu?”, kur apkopoti fakti par Latvijas ANM plāna sagatavošanu, saturu, finansējumu plānā iekļauto pasākumu īstenošanai.

Tostarp ziņojumā ietverta iespējamā ietekme uz valsts budžetu, kā arī plāna ieviešanas riski un kontroles pasākumi.

VK veiktā situācijas izpētes rezultāti liecina, ka, īstenojot ANM plānu, iespējams pozitīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecības attīstību, taču lēmējvarai un investīciju plānošanas un īstenošanas procesā iesaistītajiem ir jānovērš būtiski riski. Risku apkopojums veikts, analizējot Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) un Latvijas Produktivitātes padomes (LPD) ekspertu grupas novērtējumu par Latvijas ANM plānu.

VK padomes locekle Ilze Bādere skaidro, ka ievērojamā dotācija 1,82 miljardu eiro apmērā no ANM ir iespēja nodrošināt būtisku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā pēc Covid-19 pandēmijas perioda. Šī ES sniegtā iespēja ir jāizmanto pēc iespējas efektīvi, savlaicīgi novēršot identificētos riskus, kas varētu kavēt veiksmīgu ANM reformu un investīciju plāna ieviešanu.

“Labā prakse būtu nodrošināt caurskatāmību un atklātību visā investīciju plānošanas procesā. Jautājums – vai mūs apmierina, ka būtisku valsts investīciju plānošanā balstāmies uz politisku izvēli, nevis sociālekonomisko ieguvumu analīzi? Proti, neizvērtējot sociālekonomiskos ieguvumus un ilgtermiņa ietekmi, risks nesasniegt valsts ilgtermiņa mērķus ir pārāk augsts,” norāda Bādere.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Viņa paskaidro, ka ANM reformu un investīciju kritēriji noteikti ANM regulā, no kuriem būtiskākie ir atbilstība ANM jomām un efektīvi dalībvalstij adresētie Eiropas semestra risinājumi. Atbilstoši šiem kritērijiem un balstoties uz Latvijas Nacionālais attīstības plānu (NAP) 2021.-2027. gadam” Latvijas ANM plānam sākotnēji nozaru ministrijas un Valsts kanceleja iesniedza 150 reformu un investīciju priekšlikumus vairāk nekā 7,5 miljardu eiro apmērā, kas būtiski pārsniedza Latvijas ANM finansējuma apmēru.

Līdz ar to iesniegtie reformu un investīciju priekšlikumi tika prioritizēti, lai Latvijas ANM plānā iekļautu visatbilstošākos, tomēr lēmumi par pasākumu iekļaušanu vai neiekļaušanu plānā nav pilnībā izsekojami. Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju investīciju un reformu iekļaušana ANM plānā bija politiska izvēle. Sociālie un sadarbības partneri norādīja, ka viņi plāna sagatavošanā iesaistīti novēloti un fragmentāri.

NAP 2014.-2020.gadam īstenošanas gala izvērtējumā secināts, ka pilnībā izdevās sasniegt vien nedaudz vairāk par trešdaļu no izvirzītajiem mērķiem, savukārt daļai mērķu netika piešķirts vajadzīgais finansējums. Viens no iemesliem šādai situācijai varētu būt apstāklis, ka nenotiek integrēta investīciju plānošana ar ilgtermiņa redzējumu, kā visi pieejamie finanšu resursi, piemēram, ES fondi un citi ārvalstu finanšu instrumenti, valsts budžeta bāzes un attīstības izdevumi, veicina NAP mērķu īstenošanu.

VK padomes locekle Bādere atzīmē, ka, ņemot vērā gūtās mācības iepriekšējā NAP periodā, rodas jautājums – vai šajā periodā lielas publiskas investīcijas tomēr nebūtu jāplāno kopskatā ar visiem pieejamajiem resursiem NAP 2021.-2027.gadam mērķu īstenošanai.

“Tas ļautu saprast vājās vietas un, iespējams, stratēģiskāk plānot pieejamā finansējuma novirzīšanu,” skaidro Bādere.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Arī FDP un LPD ekspertu grupa norādījusi, ka komponentes un plāna elementi katrā atsevišķā grupā dzīvo “savu dzīvi”, būtu nepieciešama Latvijas ANM plāna ciešāka sasaiste ar citiem valsts plānošanas dokumentiem, īpaši 2021.-2027.gadam.

Tāpat VK norāda, ka līdzās prognozēm par pozitīvo efektu tautsaimniecībā un budžeta ieņēmumiem ANM plāna īstenošana valsts budžetam radīs arī vismaz 32,3 miljonus eiro izmaksas – administrēšanas, kontroles un uzraudzības izmaksas, daļai reformu un investīciju pasākumiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izdevumi, tulkošanas un publicitātes izdevumi.

VK izstrādāto situācijas izpētes ziņojumu ir nodevusi Saeimas un valdības pārstāvjiem. Iestāde sagaida, ka Latvijas ANM plāna ieviešana tiks rūpīgi uzraudzīta un ka atbildīgās institūcijas tiks aicinātas regulāri ziņot par progresu plāna izpildē, lai savlaicīgi novērstu ziņojumā norādītos riskus.

Ņemot vērā būtiskos ANM finanšu līdzekļus, kas ieplūdīs Latvijas ekonomikā un par kuru apguvi būs atbildīgas ministrijas, VK plāno veikt pārbaudes par Latvijas ANM plānā iekļauto reformu un investīciju realizāciju un mērķu sasniegšanu.

Kā ziņots, Latvija tuvāko piecu gadu laikā varētu saņemt Atveseļošanas fonda investīcijas 1,82 miljardu eiro apmērā un īstenot fonda plānā paredzētos pasākumus.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pēc priekšfinansējuma saņemšanas turpmākos līdzekļus Latvija varēs piesaistīt, sasniedzot konkrētos projektu un reformu mērķus. Katru gadu tiks vērtēts Latvijas progress, un atbilstoši tam būs pieejams finansējums. Paredzams, ka pirmās fonda investīcijas tiks veiktas veselības jomā, kur jau šobrīd ir augstas gatavības projekti.

Atveseļošanas fonda plānā paredzētie ieguldījumi sešās stratēģiskajās jomās ļaus veikt nozīmīgas reformas, palīdzot valstij atgūties no pandēmijas izraisītās ekonomikas lejupslīdes. 20% no fonda līdzekļiem pēc Eiropas Komisijas (EK) ieteikumiem plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% – klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai novirzīti 370 miljoni eiro jeb 20% no fonda līdzekļiem, veselības nozares projektiem – 181,5 miljoni eiro jeb 10%, ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām – 196 miljoni eiro jeb 11%, bet likuma varas stiprināšanai – 37 miljonus eiro jeb 2%.

Atveseļošanas fonds ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021.-2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Tā mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt pandēmijas izraisītās krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm