Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Viedokļu vētra par Latvijas iespējām iegādāties lētāku gāzi no ASV
Ņemot vērā, cik dārga Latvijā ir šī apkures sezona, plašu rezonansi raisījuši mūsu centrālas bankas augsta ranga darbinieka paustais, ka Latvija neizmantoja iespēju iegādāties krietni lētāku ASV gāzi. Atbildīgas amatpersonas gan to noraida.
Pamatīgu viļņošanos šonedēļ gan enerģētikas speciālistu, gan politiķu aprindās raisījis Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītāja Edvarda Kušnera raksts portālā “makroekonomika.lv” ar nosaukumu “Enerģētikas zaļais mezgls”.
Materiālā plašākas pārdomas par konkrētās nozares politiku Latvijā, taču viena sadaļa izpelnījās īpašu vērību. Tajā atsauce uz toreizēja ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga vizīti ASV pērnpavasar, kad esot saņemts piedāvājums iegādāties ASV sašķidrināto gāzi par krietni lētāku cenu nekā pagājušajā gadā valdīja Eiropas tirgū. Šī iespēja neesot izmantota, turklāt neformālos skaidrojums biežāk minētais skaidrojums esot bailes slēgt ilgtermiņa darījumu, joprojām cerot uz lētās Krievijas gāzes plūsmas atjaunošanos pēc kara, kā arī nepieciešamība mazināt fosilo resursu patēriņu un reģionālo termināļu trūkums.
“Tas man bija nepatīkams pārsteigums. Grūt izskaidrot, kāpēc tieši tagad Latvijas Bankas pārstāvis nāk ar šādu informāciju. Jāsaka, nepatiesu informāciju,” komentē Vitenbergs.
Toreizējais ekonomikas, tagad satiksmes ministrs stāsta, jā, kaut kādas diskusijas par iespējamiem darījumiem notikušas, taču tās esot bijušas virspusējas sarunas, turklāt ne par tūlītējām piegādēm, bet gan 2025. gadā.
“Es varētu aicināt Latvijas Banku, arī Kušnera kungu saviem pamata pienākumiem, nevis filozofēt un komentēt kaut kādus pagātnes notikumus, kuros viņš pats nav piedalījies. Tas, kā rakstā raksta Kušnera kungs par to potenciālo piedāvājumu… Mums būtu jābūt pilnīgi trakiem, lai no tāda līguma atteiktos,” saka Vitenbergs.
Savukārt pats Kušners uzsver, ka nevienā brīdī nemaz nav runājis par kaut kādām ātrajām piegādēm, bet gan tādām, kas varētu notikt tikai šogad. Latvijas Bankas speciālists paliek pie sava un atzīmē, ka ir labi informēts par tos noticis aiz kulisēm. Esot arī bijušas iespējas agrākām piegādēm par 2025. gadu un iepriekš pausts, ka vairāk kas varētu kļūt zināms gadu mijā.
“Tā ir liela atbildība uzņemties šo līgumu un šīs saistības. Tām arī jābūt ilgtermiņā pietiekami izdevīgām. Neapšaubāmi ir daudz neērtāk uzņemties šo atbildību kā atstāt visu pašplūsmā un pateikt, redziet, tāds ir tirgus Eiropā. Ļoti žēl, visiem ir dārgi. (TV3: Un kāpēc tagad izvēlējāties par to runāt?) Protams, es varēju runāt to pirms vēlēšanām. Tad man varētu pārmest vēlēšanu ietekmēšanu. Atceroties arī šo sarunu, ka tas varētu nākt gadu mijā, es domāju, ka varbūt kaut kas nav zināms. Varbūt tie līgumi parādīsies,” pauž Kušners.
“Domāju, patiesība ir kaut kur pa vidu” – rezumē enerģētikas eksperts Gunārs Valdmanis par šo situāciju, ko varētu raksturot kā “vārds pret vārdu”.
“Maz ticams, ka tik saspringtā situācijā kāds būtu neizlēmības vai pārlieku piesardzības dēļ atteicies no tiešām laba darījuma. Gribētu noteikti atzinīgi vērtēt, ka šāda diskusija ir sākta. Tas ir labs signāls tirgus dalībniekiem izvērtēt jaunas sadarbības formas,” teic Valdmanis.
Arī “Latvenergo” šodien publiskā komentārā akcentēja, ka tūlītēji darījumi nebija iespējami, taču tajā par Kušnera piesauktajiem piedāvājumiem neizteicās. Vienlaikus – esot jāņem vērā, ka pagājušajā gadā uzņēmumam pat nebija pieejas Klaipēdas terminālim. Tagad jau sagādātas trīs jaunas kuģu kravas, kas būs klāt aprīlī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
