VID nepiekrīt pētījuma secinājumam, ka Latvijā palielinās “aplokšņu algu” problēma

Latvijā ēnu ekonomika ne tikai nesamazinās, bet pat mazliet pieaug, – tas noskaidrots pētījumā par ēnu ekonomikas apjomu pagājušajā gadā. Latvija joprojām ir ēnu ekonomikas līdere Baltijā. Lielākā problēma ir tā dēvēto aplokšņu algu maksāšana. 

2018. gada 16. maijā 20:07

Ekonomikas pelēkā zona Latvijā veido vairāk nekā piekto daļu jeb 22% no visas ekonomikas, – tas secināts pētījumā par 2017. gadu. Salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem, situācija pat mazliet pasliktinājusies.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Jānis Endzinš
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšsēdētājs

Mēs redzam, ka mēs faktiski muļļājamies ap tiem 20% uz vietas. Tas savukārt nozīmē, ka pilnīgi noteikti mums ir jāskatās uz šo ēnu ekonomikas parādību citām acīm un jādara kaut kas pilnīgi savādāks.

Latvijā saglabājusies arī lielākā ēnu ekonomika Baltijā, lai gan starpība vairs nav tik grandioza kā dažus gadus iepriekš. Ja Latvijā ekonomikas pelēkā zona veido 22% no kopējās ekonomikas, tad Lietuvā un Igaunijā – 18%. Arnis Sauka, kurš jau vairākus gadus pēc kārtas veic pētījumus par Baltijas valstīm, norāda, – loģiski būtu, ja pie pašreizējajiem labajiem ekonomikas izaugsmes tempiem, ēnu ekonomika mazinātos, taču tā nenotiek. Tas nozīmē, ka ir problēma.

Arnis Sauka
pētījuma autors, “SSE Riga” asociētais profesors

Viens no izskaidrojumiem, – pietiekoši liela skaidrās naudas aprite un nelegālās naudas aprite, kas ir barotne “aplokšņu algām”. Mēs runājam par to, kas notiek uz robežām, par korupciju.

Ēnu ekonomikas Latvijā būtiskākās sastāvdaļas ir aplokšņu algas – 45,5%, neuzrādītie ienākumi – 37,2% un neuzrādītie darbinieki – 17,4%. Pētnieks Sauka secinājis, ka Latvijā ekonomikas pelēkās zonas pieaugums bijis saistīts tieši ar aplokšņu algu komponentes palielināšanos. Valsts ieņēmumu dienestā (VID) tikmēr tam nesteidz piekrist.

Dace Pelēkā
VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja

Atšķiras rādītāji pētījumā un VID dati par aplokšņu algām. Mums rādās mazliet cita aina. Mēs redzam, ka šī tendence maksāt “aplokšņu algas” pamazām samazinās.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vienlaikus Pelēkā atzīst, ka “aplokšņu algas” ir nozīmīgākā problēma saistībā ar nodokļu nemaksāšanu Latvijā. Tuvākajā laikā dienests koncentrēšoties uz pelēkā sektora apkarošanu būvniecības, sabiedriskās ēdināšanas un auto tirdzniecības jomās.

LNT Ziņas jau vēstīja, ka augusi ēnu ekonomika zobārstniecībā, skaistumkopšanā un plastiskajā ķirurģijā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm