Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Valsts plāno tērēt 11 miljonus eiro klimata un enerģētikas pētīšanai
Līdz ar jaunās Klimata un enerģētikas ministrijas izveidi valdība gatava arī atvērt maciņu šīs jomas padziļinātai izpētei. Nozares pētījumiem nākamajos trijos atvēlēti 11 miljoni. Pētīt gan jau vajag, taču kritiski par valsts pētījumu programmām iepriekš izteikusies Valsts kontrole. Tur pietrūkstot tieši tas – kontroles. Vai šoreiz brāķus izdosies novērst un vai šiem pētījumiem būs arī taustāms pienesums?
Valdība janvāra vidū apstiprināja tā sauktos prioritāros pasākumus budžetā. Vienkāršāk sakot, dažādas lietas, kam dos naudu. Starp tām arī ailīte jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai – 11 miljonu eiro trijos gados valsts pētījumiem šajā jomā.
Klimata jautājumi visā pasaulē ir starp pirmajām aktualitātēm jau vairākas desmitgades. Starptautiski pētījumi par cilvēces ietekmi uz apkārtējo vidi, starptautiskas konferences un valstu centieni vienoties par savas ekoloģiskās pēdas samazināšanu. Enerģētika no klimata nav atraujama. Industrija, sadzīve – būtībā jebkas, ko mēs darām, prasa enerģiju, un kaut kā tā ir jāsaražo, šo procesu salāgojot ar ietekmi uz vidi.
Latvijas kontekstā enerģētikas jautājumi papildu aktualitāti ieguva pērn pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Milzu loma mūsu energosistēmā ir termoelektrocentrālēm, un tajās gadiem bijām pieraduši dedzināt agresorvalsts gāzi.
Bet jautājums. Šīs nozares pētītas krustu šķērsu. Ko vēl gribam uzzināt? Klimata un enerģētikas ministrijā sola, ka tie būs ļoti praktiski pētījumi – piemēram, analīze par Latvijas elektrosistēmu, optimizācijas un jaunu tehnoloģiju iespējām, Latvijas SEG emisiju inventarizācija, prognozēšana un samazinājuma potenciāls. Rezultātus paredzēts tālāk likt lietā jomas regulējuma un stratēģijas izstrādē.
TV3 Ziņas: “Vai šīs nav lietas, kas būtu jādara pašai Klimata un enerģētikas ministrijai, nevis jānodod pēc būtības ārpakalpojumā. Kur tad paliek pašas ministrijas analītiskā kapacitāte?”
Līga Kurevska: “Mums ir jāsaprot, ka mēs visi vēlamies pēc iespējas efektīvāku, optimizētāku un fokusētāku valsts pārvaldi. Ja mēs gribam, lai valsts pārvaldes specialitāte ir veidot regulējumu, mums ir jāsaprot, ko mēs mākam un ko mums var palīdzēt citi. Mums ir jāspēj izmantot pētījumus, bet pašai ministrijai turēt ekspertus par pilnīgi visām nozarē diez vai būs ekonomiski izdevīgākais ceļš.”
Gan pētījumu programmas Latvijā kopumā, gan plaši apspriesto piecu miljonu pētījumu programmu Covid-19 seku mazināšanai pēdējos gados vētījusi Valsts kontrole. Atklātas problēmas piešķirtā finansējuma kontrolē, un ne vienmēr kaut kas beigu beigās ar šiem pētījumiem vispār tiek darīts. Revidenti joprojām ir saziņā ar Latvijas Zinātnes padomi par ieteikumu ieviešanu. Termiņš tai pagarināts.
“Noteikti mēs neesam par to, ka katru čeku vai lidmašīnas biļeti būtu jāatnes uzraugam un vēl trīs reizes jāpārbauda. Bet par principiem, cik lielā mērā un kāda veida izdevumi varētu tikt no zinātniskās institūcijas kopīgajiem saimnieciskajiem izdevumiem tikt finansēti konkrēti projekta ietvaros, par to mēs savā pozīcijā esam stingri.”
Klimats un enerģētika ir atsevišķi izdalīta sadaļa, taču vērienīga papildu nauda budžetā iecerēta arī vispārīgiem pētījumiem dažādās jomās. Par to gandarījums Zinātnes padomē, kurā norāda, ka šī joma bijusi vāji finansēta. Un pēc revīzijas naudas lietu kontrole esot kļuvusi stingrāka.
TV3 Ziņas: “Vai tā situācija nav tāda, ka mēs kaut ko izpētām, bet īsti neviens ar to neko nedara?”
Lauma Muižniece: “Nu jā. Tas, ar ko jārēķinās. Un šī tiešām ir tēma, par kuru esmu runājusi diez gan daudz… Jārēķinās – lai zinātnē kaut kas nonāk tādā reālā lietojumā, dažbrīd paiet desmitgades. Kā vienkāršu piemēru varam ņemt internetu.”
Uzlabojumi gan arī šajā jomā esot nepieciešami, tostarp ciešāka sadarbība ar uzņēmējdarbības vidi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
