Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Starptautiskais Valūtas fonds mudina Latviju dzīvot taupīgāk, bet neaizmirst par reformām
Eiropas ekonomika pēdējos gados piedzīvojusi daudz satricinājumu. Pandēmija, pārrāvumi globālajās tirdzniecības ķēdēs, Krievijas iebrukums Ukrainā un sankcijas. Lai gan patlaban vērojam situācijas stabilizēšanos, tā joprojām ir sarežģīta. TV3 Ziņas piedāvā interviju ar Starptautiskā Valūtas fonda Eiropas departamenta direktoru Alfrēdu Kammeru, kurš viesojies vizītē Latvijā.
Starptautiskais Valūtas fonds ir institūcija, kas apvieno 190 valstis, tostarp Latviju. Organizācijas galvenais mērķis ir censties veicināt globālo ekonomisko sadarbību, ko pēdējos gados satricinājis Covid-19 un karš Ukrainā.
Vizītē Rīgā uz tikšanos ar vairākām Latvijas amatpersonām bija ieradies Valūtas fonda Eiropas departamenta direktors Alfrēds Kammers. TV3 Ziņām viņš atklāj, ka pēdējo reizi Latvijā bija deviņdesmito gadu sākumā, kad veidojās mūsu centrālā banka.
Valūtas fondam ir arī liela loma Latvijas finanšu krīzes risināšanā. Šī institūcija bija starp starptautiskajiem aizdevējiem, kas nodrošināja bankrota priekšā esošajai valstij nepieciešamos miljardus, vienlaikus prasot radikālu budžeta izdevumu samazināšanu. Bezdarbs, emigrācijas vilnis. Smagas sekas. Atskatoties ilgākā termiņā, Valūtas fonda pārstāvis atzinīgi vērtē Latvijas atkopšanos.
“Es domāju, ka tas ir bijis liels veiksmes stāsts un tāls ceļš noiets kopš 2009. gada. Paraugoties uz iedzīvotāju labklājību, IKP uz vienu iedzīvotāju pieaudzis no nedaudz virs astoņiem tūkstošiem eiro līdz vairāk nekā 21 tūkstotim eiro. Tas ir milzīgs dzīves kvalitātes uzlabojums.”
Šajā laikā prātīga tēriņu un deficīta politika, noturot valsts parāda līmeni samērā zemu, pēdējos gados esot Latvijai ļāvusi spēji reaģēt uz Covid-19 un energocenu krīzi. Tagad gan esam periodā, kad atkal jāsāk domāt par taupīgāku dzīvi, bet tāpat svarīgas ir reformas, lai celtu produktivitāti un nodrošinātu augstāku izaugsmi nākotnē.
“Jāceļ darbaspēka prasmes, jāstiprina izglītība, lai tā sagatavotu speciālistus, kas atbilst darba tirgus vajadzībām. Jāuzlabo veselības aprūpes sistēma. Ekonomikas konkurētspējai kopumā ir jāaug. Latvijai tas ir īpaši svarīgi, bet līdzīgas vajadzības ir daudzām ekonomikām.”
Krievijas iebrukums Ukrainā satricināja globālos tirgus, jo sevišķi enerģijas un pārtikas jomā. Lai gan tagad vērojama situācijas stabilizēšanās, Eiropai ir svarīgi tikt galā ar inflāciju, kuras pīķis, visticamāk, ir aiz muguras, bet pastāv risks cenu kāpumam iesakņoties.
Kamēr centrālā banka mēģina slāpēt ekonomiku ar augstām procentu likmēm, svarīgi, lai valstu valdības nerauj deķi otrā virzienā un nepludina tajā pārāk daudz naudas.
“No inflācijas beigu beigās visvairāk cieš trūcīgākie, tāpēc mums no tās jāatbrīvojas. Kad domājam par dzīves dārdzības krīzi un valdības rīcību, palīdzībai jābūt mērķētai neaizsargātākajiem.”
Savukārt, runājot par norisēm Krievijas ekonomikā, uz ko Rietumi cenšas spiest ar sankcijām, Valūtas fonda pārstāvis atzīst, ka ietekme ir vājāka, nekā sākotnēji prognozēts.
“Kāpēc mēs neredzam lielāku Krievijas IKP kritumu? Pirmkārt, vietējās varasiestādes ātri iejaucās, lai ekonomiku stabilizētu. Otrkārt, naftas pārdošanas apmēri globālajā tirgū saglabājās, taču enerģijas cenas bija daudz augstākas. Tāpēc Krievijai bija daudz ienākumu no resursu tirgošanas.”
Tāpat stimulu šīs valsts tautsaimniecībā dod tēriņi kara vajadzībām, taču ilgākā termiņā tās ekonomikas perspektīvas saglabājas blāvas un krievu dzīves līmenis turpinās kristies. Sagaidāms, ka 2027. gadā Krievijas IKP būs aptuveni par desmito daļu zemāks salīdzinājumā ar tempu, kāds bija uzņemts pirms kara.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
