Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Soli tuvāk budžeta pieņemšanai: valdība noslēdz sarunas ar vietvarām
Valdība spērusi vēl vienu soli pretim šā gada valsts budžeta pieņemšanai. Pabeigtas sarunas ar pašvaldībām. Izdevies rast kompromisus par vietvaru iespējām aizņemties, taču mēri joprojām pikti par to, ka saņem mazāku daļu no iekasētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa.
2023. gada valsts budžeta izstrāde notiek neierastā laikā. Politiķi ilgi stiķēja kopā jauno valdību, tāpēc šo gadu esam sākuši ar tā saukto tehnisku budžetu. Tātad valsts nevar papildus tērēties.
Patlaban politiķi jau nolēmuši, kā sadalīt šogad papildus pieejamo naudu. Aptuveni 700 miljonu eiro. Piemēram, pie algu pielikuma tiks mediķi, taču, kamēr nav budžeta, tas nevar notikt. Pēdējās nedēļas aizvadītas diskusijās ar vietvarām.
Patlaban valdības sarunu cikls ar pašvaldībām ir noslēdzies. Šodien Ulbrokā pulcējās premjers, ministri un Latvijas vietvaru vadītāji, lai saliktu pēdējos punktus uz “i”.
Šis ikgadējās sarunas rezultējas vienošanās un domstarpību protokolā, ko paraksta valdības vadītājs un Pašvaldību savienības priekšsēdis un pievieno kopējai budžeta paketei. Diskusijās panākta vienošanās par plašākām iespējām vietvarām aizņemties investīciju projektiem, piemēram, skolu un ceļu remontiem.
Par visu gan nav izdevies vienoties. Lai gan vietvaru ieņēmumi šogad vidēji būs par 15% lielāki, pašvaldības naudā nepeldēšoties. Gluži otrādi – klāt jaunas funkcijas un miljonos mērāms izmaksu kāpums, tai skaitā saistībā ar energocenām un minimālās algas paaugstināšanu.
“Tomēr gribētos, lai mēs ar šo budžetu arī spētu kaut ko attīstīt, ne tikai palikt uz vietas un ēst algas. Attīstīt infrastruktūru, attīstīt dzīvotspējīgu vidi. Protams, šie plūdi mums vēl. Šobrīd mēs nedomājam, ko attīstīt, bet, kā mums izdarīt tā, lai nākamie ūdens uzplūdi mums nepadarītu pavisam bēdīgu skatu,” saka Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP).
Arī galvaspilsētā satraukums par naudas lietām. Rīga, piemēram, šogad 125 miljonus eiro iemaksās pašvaldību izlīdzināšanas fondā, un beigās nevar atļauties to, ko var citas vietvaras, kas naudu saņem.
“Jāatrod kaut kāds risinājums. Būs pašvaldības, kas ir saņēmēji un teiks ka tās viss apmierina. Ņemot vērā, ka Rīga tomēr ir Latvijas ekonomikas motors. ja mēs tajā motorā neliesim eļļu, tad cietīs arī tās, kas saņem,” saka Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (JV).
Dziļa sāpe pašvaldībām joprojām ir pirms vairākiem gadiem par labu valstij izmainītā proporcija, kā sadalīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus. Tagad proporcija starp vietvarām un valdību ir 75 pret 25, agrāk bija 80 pret 20. Lai gan atšķirība šķietami neliela, runa par kopumā aptuveni 100 miljonu eiro. Nespēja šeit panākt kopīgu valodu arī būs iekļauta vienošanās un domstarpību protokolā.
“(TV3: Tāda vēsturiska diskusija, kur katrs paliek, tā teikt, pie saviem ratiem, vai ne?) Pēc Eiropas rādītājiem Latvijas pašvaldības ir finansētas ļoti dāsni. Tikai tās Skandināvijas pašvaldības, kas ir atbildīgas par veselības aprūpi, ir finansētas dāsnāk. Šobrīd par to proporciju es neredzu pamatu, lai mēs runātu,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Vienošanās un domstarpību protokolu paredzēts parakstīt nākamnedēļ, kad valdība noslēgs darbu pie budžeta. Tālāk to pārņems Saeima.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
