Sarkanais signāls tūrisma nozarē: durvis slēdz kūrortviesnīca Jūrmalā

No piektdienas durvis slēgusi kūrortviesnīca “Daina Jurmala Beach” Jūrmalā, “tv3.lv” apstiprināja uzņēmumā. Viesnīcu nozares pārstāvji to sauc par brīdinošu signālu, bet vēl esot pāragri spriest, vai šim piemēram sekos citi.

“Ar lielu nožēlu un asarām acīs, mēs esam spiesti mūsu durvis vērt ciet,” vēsta paziņojums “Daina Jurmala Beach Hotel&Spa” vietnē “Facebook”.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kūrortviesnīca apmeklētājiem durvis slēdz no piektdienas, – apstiprināja viesnīcā. Plašāku skaidrojumu par šo uzņēmuma lēmumu “tv3.lv” neizdevās iegūt.

Lai arī viesnīca “Daina Jurmala Beach” nav Jūrmalas lielāko viesnīcu pirmajā trijniekā, tā atrodas salīdzinoši nozīmīgā kūrortpilsētas vietā klusā rajonā, 120 metru attālumā no Rīgas līča pludmales. Naktsmītne atrodas tikai 10 minūšu brauciena attālumā no Jūrmalas centra.

Jūrmalas kūrortviesnīcas slēgšana skaidri signalizē, kāda situācija varētu veidoties, – “tv3.lv” skaidro Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore (LVRA) Santa Graikste.

Santa Graikste
LVRA izpilddirektore

“Nozare šobrīd atrodas nogaidošā pozīcijā, skatās – kā ienāk rezervācijas, kādi varētu būt darbības rādītāji, kāds varētu būt valsts atbalsts. Tikai tad nozares spēlētāji pieņems galīgo lēmumu. Un tikai tad mēs redzēsim, vai tā kļūs par tendenci vai arī šis būs viens no nedaudziem uzņēmumiem, kas tiks slēgts energoresursu sadārdzinājuma dēļ.”

“Saņemt ziņas par to, ka šobrīd tiek slēgti tūrisma uzņēmumi, ir ļoti sāpīgi. Jo, pirmkārt, nozare vēl nav atkopusies no pandēmijas radītajām problēmām, kad daļa viesnīcu vēl pat neatvērās šajā sezonā,” sarunā ar “tv3.lv” atzīmē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Inese Šīrava
LIAA Tūrisma departamenta direktore

“Šajā gadījumā mēs vairāk runājam par atsevišķiem gadījumiem, taču brīdī, kad tiks saņemti rēķini ziemas sezonā, nav izslēgts, ka būs vēl uzņēmumi, kas pieņems lēmumu par viesnīcas slēgšanu.”

Jūrmalas pašvaldības Tūrisma un uzņēmējdarbības attīstības nodaļā, komentējot pilsētas kūrortviesnīcas slēgšanu, norāda: “Jūrmalas uzņēmumi, tāpat kā citi uzņēmumi Latvijā, meklē risinājumus, kā taupīt enerģiju. Uzņēmēju rīcība lielā mērā būs atkarīga no ģeopolitiskās un ekonomiskās situācijas, un no tā, vai ziemā, pieaugot Covid-19 saslimstības rādītājiem, atkal netiks ieviesti dažādi ierobežojumi. Viennozīmīgi, liela loma būs arī valsts atbalstam.”

Tūrisma nozare uz atkopšanās ceļa

Lēmums par Jūrmalas viesnīcas slēgšanu seko pēc tam, kad aizvadīta nozarei salīdzinoši laba tūrisma sezona. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad septiņos mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 81,1% salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu, veidojot 2,12 miljonus.

“Mēs īpaši neizjūtam problēmas. Energoresursu cenas, protams, palielina izmaksu daļu un samazina rentabilitāti, bet tūristu ir pietiekami daudz,” “tv3.lv” situāciju raksturo Viesnīcas “Sigulda” un SPA viesnīcas “Ezeri” īpašnieks Juris Dudko.

Rīga un Jūrmala pārsvarā strādā uz ārzemniekiem, bet abu Siguldas viesnīcu pakalpojumus pārsvarā izmanto Latvijas cilvēki, – salīdzina viesnīcu īpašnieks.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Juris Dudko
viesnīcu īpašnieks Siguldā

“Pie mums brauc arī tuvākie kaimiņi – lietuvieši un igauņi. Ir arī vācieši un somi. Vasarā viesnīcā “Sigulda” bija līdz pat 96% noslogojums. Tas bija labāk nekā pirms pandēmijas 2019.gadā.”

Dudko: “Katrā ziņā, mums nav iemesla slēgties ciet, jo saglabājas pieprasījums – klienti brauc, rīko seminārus, atpūšas. Problēma ir ar darbiniekiem – jaunie cilvēki skrien uz Eiropu, bet vecāka gadagājuma neuzskata šādus darbus par nopietniem.”

Viesnīcu asociācijas pārstāve Graikste uzsver, ka gada sākums nozarē izskatījās ļoti optimistisks. Pretēji politiķu un banku apgalvojumiem, ka nozare neatkopsies piecu gadu periodā, faktiski jau šī gada sākumā varējis cerēt uz ļoti labiem rezultātiem.

“Visu kājām gaisā pagrieza karš,” skaidro LVRA pārstāve. “Iestājās situācija, kāda bija pandēmijas sākumā, piedzīvojot strauju rezervāciju kritumu, rezervācijas tika atceltas.” Visvairāk atcelšana skārusi tieši grupu rezervācijas, kas neesot atjaunojušās joprojām.

Santa Graikste
LVRA izpilddirektore

“Mums ir atgriezies individuālais ceļotājs. Esam priecīgi par rādītājiem vasarā un septembrī, bet tie pamatā ir individuālie tūristi. Līdz ar to mēs nevaram plānot darbu uz priekšu ilgtermiņā.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Šis gads tūrismam ir bijis ievērojami labāks nekā divi iepriekšējie, atzīst LIAA pārstāve Šīrava.”Tajā pašā  laikā mums vēl ir jātiecas uz pirmspandēmijas laika rādītājiem. Šā gada pirmajos septiņos mēnešos mēs arī īsti vēl neesam tos sasnieguši.”

Šīrava atzīmē, ka aizvadītajā vasarā Latvijā sāka atgriezties ārvalstu tūristi: “Joprojām vairāk tūristu no mūsu tuvākajām kaimiņvalstīm, taču atgriežas arī Skandināvijas, Vācijas, Lielbritānijas un Polijas tūristi. Tā ir pozitīvā ziņa.”

Vienlaikus LIAA pārstāve atzīst, ka nozares dalībniekiem bažas rada gaidāmā ziemas sezona, kad tūrisma uzņēmumiem jārēķinās gan ar lielajām izmaksām, gan arī ar patērētāju maksātspēju, kas arī ietekmēs cilvēku ceļošanas paradumus.

Kas palīdz rast līdzsvaru?

Mums ir komplekss pakalpojumu piedāvājums, tas lielā mērā glābj situāciju, – atzīmē Siguldas viesnīcu īpašnieks. “Mēs sniedzam gan izmitināšanu, gan ēdināšanu, gan papildu pakalpojumus – semināru organizēšanu un tā tālāk. Piemēram, klienti, kas apmeklē seminārus, izmanto pilnu pakalpojumu paketi. Tas mums ļauj sabalansēt izmaksas.”

Viņš atzīst, ka grūtāk ir, ja piedāvājumā ir viens – piemēram, tikai baseina – pakalpojums, bet ieņēmumu no citiem pakalpojumiem nav.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Tad galvenās izmaksas veido baseina uzturēšana, tā ir gāze un elektrība. Un tas viss ir maksimālā cenā šobrīd. Tad, lai izdzīvotu, ir divi varianti – vai nu iztukšot baseinu un slēgt to. Ja ir uzkrājumi, tad var pārziemot. Bet tad ir problēma ar darbiniekiem, lai tos saglabātu,” skaidro uzņēmējs, uzsverot, ka darbinieki, kas aizies, atpakaļ neatnāks.

Inese Šīrava
LIAA Tūrisma departamenta direktore

“Protams, ka viesnīcām, jo īpaši kūrortviesnīcām, kurām jāuztur baseini un SPA kompleksi – tas viss ir saistīts arī ar ļoti lielu energopatēriņu. Labi zinām, kāds ir šis cenu pieaugums. Loģiski, ka uzņēmumi pārvērtē savu darbību: vai nu tiks slēgti kādi atsevišķi pakalpojumi, kas ir energoietilpīgāki, vai arī tiks pieņemts lēmums slēgt viesnīcas pavisam.”

“Lai arī mūsu nozari nevar raksturot kā ļoti energoietilpīgu, jāsaka, ka jau pagājušā gada decembrī sakarā ar elektrības un gāzes cenu kāpumu daži no asociācijas biedriem jau atzīmēja, ka izmaksās šajās pozīcijās jau kāpušas vairākas reizes,” teic LVRA izpilddirektore.

Viņa atzīmē tieši Jūrmalas specifiku, jo pilsētā ir attīstīti kūrorta pakalpojumi: “Tas nozīmē, ka šeit ir baseini, kas ir jāapsilda un jāuztur. Un tās tiešām ir milzīgas izmaksas. Līdz ar to potenciāli lielāki izaicinājumi šajā jomā ir saistīti ar Jūrmalu.”

Jūrmala ir stāsts par neizmantotajām iespējām

Runājot par Jūrmalas kūrortpilsētas nākotnes attīstību, divu Siguldas viesnīcu īpašnieks Dudko salīdzina, ka Igaunijas piekrastē SPA pakalpojumi ir daudz attīstītāki. “Viņi strādā uz somiem, zviedriem, protams, arī uz krieviem. Bet Jūrmalā ir pārspīlēti – tikai Krievijas publika pārsvarā vasarā brauc.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uzņēmējs min iespēju Jūrmalā attīstīt veselības un rehabilitācijas pakalpojumus. Tiesa, esot jābūt stratēģijai, lai ieinteresētu uzņēmējus investēt atbilstošā infrastruktūrā.

Juris Dudko
viesnīcu īpašnieks Siguldā

“Potenciāls Jūrmalai ir, bet grūti prognozēt, kas notiks. Mēs nezinām, kas notiks ar Krieviju. Šobrīd Jūrmalas viesnīcās ir krieviska vide, kura diez vai būs patīkama, piemēram, zviedriem vai somiem, kuri vēlas salīdzinoši augstas klases standartu, pavisam citu dizainu un tamlīdzīgi.”

LIAA pārstāve, runājot par Jūrmalu, atzīmē, ka kūrorts pats par sevi vairāk ir aktīvs tieši vasaras sezonā: “Ja mēs skatāmies uz šo gadu kopumā, Jūrmalai tas ir bijis sarežģīts arī tādēļ, ka bija zudusi Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas tūristu plūsma. Pārorientēties uz pilnīgi jauniem tirgiem un jauniem pakalpojumiem īsā laikā – tas arī nav tik vienkārši.”

Kā apliecina Šīrava, no LIAA skatu punkta Jūrmala vienmēr ir bijis svarīgs tūrisma galamērķis. Viņa uzsver, ka pilsētas stiprās puses ir kūrorta resursi: “Bet mēs redzam, ka tur vēl ir diezgan lielas iespējas un potenciāls pārvērst to tūrisma piedāvājumā. Šis sanatoriju vai SPA piedāvājums varētu būt plašāks.”

“Bet redzam, ka tās izmaiņas prasīs ilgāku laiku,” atzīst LIAA Tūrisma departamenta direktore, iezīmējot, ka problēma nozarē ir arī darbinieku trūkums. “Gadījumos, kad viesnīca tiek slēgta, uzņēmumam pēc tam ir ļoti sarežģīti atgriezt darbā kurortoloģijas vai rehabilitācijas speciālistus”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Inese Šīrava
LIAA Tūrisma departamenta direktore

“Izaicinājumu ir daudz. No savas puses turpināsim reklamēt Jūrmalu. Bet Jūrmalai pašai arī būs jāpaveic daudz mājas darbu, lai šo produktu un piedāvājumu pārveidotu par tādu, kas ir interesants Rietumeiropai un Ziemeļvalstīm.”

Viesnīcu asociācijas izpilddirektore piebilst, ka tas ir ne tikai Jūrmalas, bet nacionāla mēroga jautājums: “Mums ir zaudēti trīs lieli tirgi – Krievija, Baltkrievija un Ukraina – un ir jāatrod veidi, kā to kompensēt.”

Priekšrocība – būt tūrisma plūsmas ceļā

Principā visi tūristi, kuri apmeklē Latviju, ierodas arī Siguldā, – atzīmē Siguldas uzņēmējs Dudko, uzsverot, ka tā ir ievērojama priekšrocība. Tas esot mērķtiecīgs uzņēmēju un pašvaldības daudzu gadu darba rezultāts, kas nodrošina Siguldai pastāvīgu tūrisma plūsmu.

Uzņēmējs salīdzina, ka sarežģītāk ar tūristu piesaisti ir, piemēram, Madonas, Alūksnes vai Rēzeknes novadiem, jo tūristiem tur īsti neesot ko darīt un redzēt.

“Tas ir tālu no galvenās infrastruktūras – no lidostas un tūrisma tranzīta ceļiem, tāpēc tur būs sarežģīti. Ņemot vērā vēl energoresursu izmaksas, var būt tā, ka izdevīgāk ir vērt visu ciet, pārziemot un skatīties, kas pavasarī notiek,” rezumē Dudko.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

LIAA Tūrisma departamenta vadītāja uzsver, ka aģentūra aktīvi turpina mārketinga un tūrisma veicināšanas aktivitātes – tās turpināsies arī rudenī un ziemā gan Skandināvijā un Vācijā, gan kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, aicinot ceļot uz Latviju arī šajos gadalaikos.

“Mums ir ļoti daudz pasākumi saplānoti ārvalstīs – pamatā Rietumeiropas tirgos, kur mēs pārdodam Latvijas tūrisma piedāvājumus jau nākamajam gadam. Mēs izmantojam arī visas iespējas, lai atjaunotu kontaktus, jo pandēmijas rezultātā notikušas arī plašas izmaiņas tūrisma profesionālajā vidē,” aktivitātes uzskaita Šīrava. “Ceram, ka tas jau nākamā gada tūrismā sezonā nesīs rezultātus.”

Valsts atbalsts neatrisinās situāciju

Runājot par valsts atbalstu uzņēmējiem ceļā uz jauno tūrisma sezonu, LIAA pārstāve min atbalsta pasākumus privātpersonām un juridiskajām personām energokrīzes pārvarēšanā: “Bet, protams, tas neatrisinās situāciju daļā tūrisma uzņēmumu vai lielo viesnīcu.”

Inese Šīrava
LIAA Tūrisma departamenta direktore

“Domāju, ka tas ir darbs abās pusēs – gan uzņēmumu pusē pārdomāt savu darbu, taupīt, samazināt izmaksas, gan arī ir jādomā vēl par kādiem papildus risinājumiem, kas jāmeklē kopā ar uzņēmējiem un uzņēmēju organizācijām.”

Ekomomikas ministrijā vien norāda, ka visi nosacījumi par pieejamo atbalstu uzņēmējiem ir pieejami tās mājaslapā.

Uzziņa: ko rāda aktuālā tūrisma statistika

Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs 2022.gada septiņos mēnešos salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu audzis 3,5 reizes un bija 1,097 miljoni, bet vietējo iedzīvotāju pavadīto nakšu skaits Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs audzis par 19,7% un veidoja 1,023 miljonus.

Kopumā 2022.gada septiņos mēnešos Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 1,177 miljoni viesu, kas ir par 85,4% vairāk nekā 2021.gada septiņos mēnešos, tostarp apkalpoto ārvalstu viesu skaits audzis 3,9 reizes un bija 585 800, bet apkalpoto vietējo iedzīvotāju skaits pieaudzis par 21,8%, sasniedzot 591 100.

Tiesa, salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas – 2019.gada septiņiem mēnešiem -, šā gada septiņos mēnešos vērojams apkalpoto viesu skaita kritums par 28,4%.

2022.gada jūlijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 344 200 ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 34% vairāk nekā 2021.gada jūlijā. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 616 800 nakšu, kas ir par 36,5% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju.

Jūlijā no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 52,8% jeb 181 700 bija ārvalstu viesi, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā pērn jūlijā. Vienlaikus ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, pieaudzis divas reizes un bija 333 100. Vidējais ārvalstu viesu uzturēšanās ilgums bija 1,8 naktis.

Visvairāk ārvalstu viesu šogad jūlijā uzņemts no:

  • Lietuvas – 41 400;
  • Igaunijas – 27 900;
  • Somijas – 19 300;
  • Vācijas – 17 700;
  • Apvienotās Karalistes – 7600;
  • Krievijas – 6100;
  • Polijas – 6000.

Vairāk nekā puse no ārvalstu viesiem uzņemti Rīgā (57,6%), bet Jūrmalai tikuši 15,9% viesu, ļaujot tai ierindoties otrajā pozīcijā. Trešajā pozīcijā ir Liepāja, kas uzņēmusi 4,6% viesu.

Vienlaikus, pieaugot ārvalstu viesu skaitam, šā gada jūlijā krities tūrisma mītnēs apkalpoto vietējo iedzīvotāju skaits. Jūlijā viesnīcās apkalpoti 162 500 Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 6% mazāk nekā 2021.gada jūlijā. Vietējo iedzīvotāju pavadīto nakšu skaits bija 283 700, kas ir samazinājies par 1,5%, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju.

Latvijas iedzīvotāju vidū populārākās apmešanās vietas bija Rīga (14,1%) Jūrmalā (6,5%), Talsu novads (6,3%), Cēsu novads (6,2%), Liepāja (5,3%) un Kuldīgas novads (4,8%).

Šī gada 1.pusgadā Jūrmalā tika novērots tūristu skaita pieaugums (+146.6%), salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn. Joprojām vietējie tūristi ir bijis nozīmīgākais tūristu ģenerējošais tirgus.

2022. gada jūlijs kopš pandēmijas bijis visveiksmīgākais mēnesis, kad Jūrmalas naktsmītnēs nakšņoja par 5% vairāk nekā 2019. gada jūlijā. Visvairāk tūristu bijis no Lietuvas (31%), Latvijas (27%), Igaunijas (11%), Somijas (6%).

Žurnālists kopš 1992. gada. Atspoguļo sociālpolitiskus notikumus un procesus. Strādā ar pārliecību, ka uzticamas ziņas ir pirmās nepieciešamības prece ikvienam, kā arī vitamīni veselīgas pilsoniskās telpas veidošanā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm