Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Saeimā virzīs iniciatīvu samazināt PVN ēdināšanas nozarei
Smagi laiki Latvijas ēdināšanas nozarei. Vairumam uzņēmumu izveidojies nodokļu parāds, un joma joprojām nespēj atkopties pēc pandēmijas gadiem. Restorānu pārstāvjus pirmdien uzklausīja Saeimā. Nolemts atkal atsākt diskusiju par samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi ēdināšanai.
Viesmīlības nozarē joko – pastaigājoties pa Rīgas sirds, Vecpilsētas, ielām varētu šķist, ka parādījies kāds tirdzniecības vai ēdināšanas tīkls ar nosaukums “Izīrē telpas”. Šāds vēstījums caur skatlogu redzams arī daudzās vietās, kur agrāk bija restorāni. Skaidrs, ka tā nav valsts atbildība garantēt tiesības un iespējas katram uzņēmumam strādāt bezgalīgi. Galu galā tas ir bizness un ietver sevī ar neizdošanās risku, taču industrijā norāda, ka problēma ir daudz dziļāka par vienu otro vai trešo komersantu.
“Vincents”, “Čarlstons”, “Monterosso” – vairāki zināmi restorāni nesen pavēstījuši par vēršanos ciet. Pēdējais gan, pateicoties par sirsnīgo atbalstu, vēlāk paziņoja, ka tomēr mēģinās kaut kā turpināt darbu. Tas esot emocionāls, nevis racionāls lēmums.
Patlaban nozarē pat 70% uzņēmumu ir nodokļu parāds. Tik sezonālā sektorā nespēja uzreiz segt savas saistības pret valsti nav retums, bet sarēķināts, ka jomas kopējais parāds nu jau pārsniedzot 40 miljonu eiro un pieaudzis par 80% salīdzinājumā ar laiku pirms pandēmijas.
Kā stāsta restorānu tīkla “Vairāk saules” šefpavārs un īpašnieks Endijs Bērziņš, pēdējie gadi bijuši traki: “Ir kaut kādas likstas, kas saistītas ar karu, tūristu daudzumu, ar energoresursiem pagājušajā vasarā. Tāds diezgan smags rokenrols ir bijis. Arī Covid-19 krīze. Tagad – diezgan remdeni iet, remdeni.”
Lai gan “Vairāk saules” personīgi situācija nav dramatiska, patlaban nevar attīstīties un vērt jaunas ēdināšanas vietas. Stagnācija, un arvien vairāk intereses no kaimiņvalstīm par Latvijas uzņēmumu pārpirkšanu.
Endijs Bērziņš arī viens no nozares pārstāvjiem, kuri šodien bija Saeimā. Iemesls gan nav gatavošana kādam šikam banketam, joma ilgstoši cīnās par palīdzību no valsts. Politiskajā ēdienkartē dienas piedāvājumā tā pati vecā zupa, ko silda jau gadiem – samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme ēdināšanai. Tā rīkojušās daudzas citas Eiropas valstis, arī Lietuva.
“Kaut kas liecina, ka kaut kas… Nu slimīga tā nozare. Visu cieņu tam, ka gribam viedāku ekonomiku, lai tie talantīgie pavāri un viesmīļi kļūst par IT speciālistiem un baņķieriem, bet es jums no pieredzes saku – ja viņi grib strādāt par pavāriem, tad viņi atradīs, kur strādāt,” norāda Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.
Nozare arī neslēpj, – samazināta PVN likme nenozīmē, ka šis ieguvums pārliksies uz cenām patērētājiem. Daļa noteikti noguls pašos uzņēmums, lai ļautu finansiāli atgūties un attīstīties. Finanšu ministrija turpina būt cieti pret, norādot, ka budžets zaudētu desmitus miljonu eiro.
“Ekonomika jau ir dzīves organisms. Nekad nav tā, ka tautsaimniecība beidzas. Katru mēnesi, katru brīdi notiek šīs pārmaiņas. Uzņēmumi attīstās, pazūd, veidojas, apvienojas, ienāk jauni,” pauž Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu jautājumos Ilmārs Šņucins.
Saeima Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas sēdē nolēma virzīt tālāk iniciatīvu par samazinātu 12% PVN likmi ēdināšanai uz trim gadiem. Tas nozīmē, ka par šo sagaidāma politiska izšķiršanās apstākļos, kad Latvijā ir jauna valdība.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
