Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Šogad prognozē daudz lēnāku Latvijas ekonomikas izaugsmi; iespējama pat recesija
Šogad Latvijā jārēķinās ar ekonomiski krietni grūtākiem laikiem. Centrālā banka izaugsmi prognozē daudz lēnāku, nekā iepriekš lēsta. Nav izslēgta pat recesija, savukārt dzīves dārdzības pieaugums turpinās uzņemt tempu.
Latvijas Banka ar savām jaunākajām prognozēm par mūsu tautsaimniecības attīstību nāk klajā trauksmainā laikā. Karš Ukrainā, starptautiskas sankcijas pret Krieviju, kas, domājams, tikai pieņemsies spēkā, un ļoti liela ģeopolitiska nenoteiktība par notikumu turpmāko attīstību.
Krievijas izraisītā kara ietekme uz ekonomikas attīstību ļoti grūti aplēšama. Protams, tirdzniecības apmēri ar agresorvalstīm sarūk izmērāmi, bet sarežģītāk aptvert iespējama izejvielu trūkuma, problēmu loģistikas ķēdēs un pārliecības pasliktināšanās sekas. Tas var sašaurināt gan ražošanu, gan patēriņu un investīcijas.
Tādām nozarēm kā dzērienu ražošana, farmācija, tekstilizstrādājumi un farmācija vajadzētu spēt lielākā vai mazākā termiņā pārorientēt darbību prom no Krievijas un Baltkrievijas tirgus, taču īpaša sāpīga šī situācija solās būt Latvijas ostām un dzelzceļam. Rādītāji varētu pat tuvoties nullei, tāpēc valdībai jādomā, kāda vispār ir šo nozaru nākotne. Līdzīgi drūmas perspektīvas tūrismam, kas vēl ne tuvu nav atguvies no Covid-19 satricinājuma.
Latvijas Banka mūsu iekšzemes kopprodukta izaugsmes prognozi šim gadam samazinājusi no 4,2% līdz 1,8%, taču pie nelabvēlīgas apstākļu sakritības nevar izslēgt pat recesiju jeb ekonomikas sarukšanu.
“Prognozes pašreizējā brīdī, protams, ir kā loterija. Nosaukt ciparus var visādus, un gan jau kāds uzvarēs, bet šajā reizē tā nenoteiktība ir tik augsta, ka konkrētiem cipariem tiešām izšķirošanas nozīmes. Nozīme ir tendencēm. Šīs ir strukturālas un lielākas pārmaiņas nekā parastas biznesa cikla svārstības,” saka Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Atsevišķs stāsts ir patēriņa cenas. Kopš rudens piesauktā “pārejošā augstā inflācija” ar katru mēnesi sāk izskatīties aizvien mazāk pārejoša. Latvijas Banka gada vidējās inflācijas prognozi palielinājusi no 6,1% līdz 9,6%, vairākos mēnešos jārēķinās, ka tā sasniegs divciparu skaitli.
Protams, komunālie maksājumi, degviela, pārtika – vispārējais dzīves dārdzības pieaugums daudziem būs nepatīkams, tāpēc politiķiem esot jādomā par iespējami mērķētiem atbalsta pasākumiem iedzīvotājiem. Ar palīdzības mērķēšanu pēdējos, Covid-19 gados, gan veicies kā veicies.
“Mums tas tēmēklis nav īsti labs, pēdējā modeļa. Nomērķēt bijis diezgan grūti. Šī problēma atkārtojas no krīzes un krīzi. Atšķirība starp mērķētu un nemērķētu atbalstu – nemērķēta atbalsta gadījumā tas mums visiem izmaksā krietni dārgāk,” pauž Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Uzlabojumi šajā jomā – liels mājasdarbs valdībai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
