Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Par sarukušo uzkrājumu vecumdienām satraukti tie, kuri drīzumā dosies pensijā
Ko darīt tiem cilvēkiem, kuriem drīzumā jādodas pensijā, bet otrajā līmenī uzkrātais kapitāls pēdējā laikā manāmi sarucis? Šis jautājums daudziem raisījis satraukumu. Labklājības ministrijā domā, ko darīt. Viens no risinājumiem varētu būt pensionēties, tā teikt, pirmajā līmenī, bet ar otru nogaidīt, vēsta TV3 Ziņas.
Latvijā ir triju līmeņu pensiju sistēma. Mūsu obligātās sociālās iemaksas sadalās starp pirmo un otro līmeni. No pirmā maksā pensijas pašreizējiem senioriem, savukārt otrais jau ir personalizēts. Šos līdzekļus starpnieks iegulda finanšu tirgos nolūkā vairot uzkrājumu. Trešais līmenis ir brīvprātīgs.
Aizvadīto gadu nemieru vēji finanšu tirgos nav gājuši secen arī iedzīvotāju vecumdienu uzkrājumiem, piemēram, pērn pensiju 2. līmenis zaudēja 5,4% jeb vairāk nekā 300 miljonu eiro. Sakostiem zobiem šo vēl varētu pieciest gaidās, ka ilgtermiņa izaugsme šīs likstas dzēsīs. Tas gan tiem, kuriem līdz darba gaitu beigšanai vēl ilgi.
Vērojot to, kas pēdējos gados noticis ar dažādu konservatīvo otrā pensiju līmeņa plānu daļas vērtību, var secināt, ka uzkrātais kapitāls pēdējā laikā sarucis tieši tiem, kurus iesaka pirmspensijas vecuma cilvēkiem. Lūzums, sākoties Covid-19 pandēmijai, pēc tam atkopšanās periods un atkal dramatisks kritums kopš pērnā gada saistībā ar tiem starptautisko tirgu satricinājumiem, ko aizsāka Krievijas iebrukums Ukrainā. Šajā visā stāstā nedrīkst arī aizmirst par augsto inflāciju, kas samazinājusi naudas vērtību.
Tad nu jautājums – ko darīt tiem cilvēkiem, kuri pensionēsies tuvākajā laikā, otrajā līmeni nofiksējot pēdējo gadu zaudējumus. Šis ir viens no pensiju sistēmas aspektiem, par ko šodien sprieda Saeimas Budžeta un Sociālo lietu komisiju kopsēdē. Tajā gan deputāti izkratīja sirdi par visu ko – no uzkrājumu nepietiekamas ieguldīšanas Latvijā un Igaunijas prakses, ļaujot tos iedzīvotājiem izņemt, līdz pārvaldnieku darbam un to komisijām, kamēr pensiju plāni cieš zaudējumus.
“Pat ja šī ienesīguma nav un ir bijuši mīnusā, tas nenozīmē, ka darbs nav veikts. Gan strādājuši cilvēki, gan ir maksāts starpniekiem, lai varētu izvietot šos līdzekļus. Visa tā sistēma ir pietiekami kompleksa, un tur ir fiksētās izmaksas, kuras nekādi samazināt nevar.”
Parlamentāriešu papļāpāšana par pensiju plāniem nekādu taustāmu rezultātu gan īsti nenesa, tomēr Labklājības ministrijā domā, ko darīt ar tiem, kuriem pensionēšanās tepat ap stūri. Līdzīgi kā Covid-19 laikā.
“Nonāksim droši vien pie risinājuma, ka būtu jābūt iespējai šo pensionēšanos atlikt tieši 2. līmenim, bet pagaidām ir pāragri spriest, kādi būs konkrēti risinājumi. Ja cilvēks jūt, ka viņam pensija varētu palielināties un tā nav tik spiedīga situācija, pensionēšanos var atlikt.”
Ministrija varētu piedāvāt risinājumus tuvāk rudenim.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
