Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Pagaidām bez vienošanās par iespējamu nodokli banku virspeļņai
Latvijā līdzīgi kā Lietuvā sākušās diskusijas par to, vai valstij būtu jāpiemēro kādi papildu nodokļi Latvijas komercbanku prognozētajai lielajai peļņai, ko radīs procentlikmju kāpums? Pagaidām politiķi vēl nav vienojušies, savukārt pašas kredītiestādes šo plānu jau raksturo kā spiediena izdarīšanu.
Mēs neesam unikāli idejā par to, ka vajadzētu aplikt ar kādu nodokli lielo kredītiestāžu peļņu, kas šogad prognozējama un ko pamatā izraisījis centrālās bankas lēmums strauji celt procentu likmes.
Piemēram, par līdzīgu terminētu iniciatīvu, nosauktu par solidaritātes maksu, jau kopš mēneša sākuma aktīvi spriež Lietuvā, lai par iekasēto naudu stiprinātu valsts militārās mobilitātes spējas. Tieši no kaimiņiem esam aizguvuši un sākuši apspriest šo ideju politiskā līmenī, nav gan definēts, kam mēs papildus iegūto finansējumu tērētu. Šīs iniciatīvas pamatā ir neapmierinātība ar kūtru kreditēšanu, kā arī augstām kredītu un zemām noguldījumu likmēm.
“Bankām Latvijā rodas iespēja noguldīt naudu centrālajā bankā par pietiekami augstiem procentiem. Normāli būtu sagaidīt, ka mēs redzētu depozīta likmju augšanu. To mēs arī neredzam. Bankas šobrīd strādā uz savu peļņu. Šis ir liels jautājums, kur mums jārunā ar banku sektoru, kā šo situāciju mainīt,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
“Vispār nav konstruktīvi – ja jūs ne tā, tad izmantosim spiedienu. Tā ir dzīšana stūrī, absolūti nevajadzīga. Tā ir viena lieta. Otra – ja runājam par noguldījumiem. Noguldījumu likmes, kuras ceļ centrālās bankas, protams, pāriet uz mūsu pilsoņiem, uzņēmumiem un mājsaimniecībām ar kaut kādu zināmu nobīdi,” pauž Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis.
Komercbankas apvienojošajā asociācijā arī norāda – nav tā, ka potenciāli aizņēmēji patlaban stāvētu rindās pie bankām, turklāt šāds papildu nodoklis kreditēšanu noteikti neveicinātu, tieši otrādi, mazinātu vēlmi investēt Latvijā. Bankas Lietuvā par šādas idejas konkurences un citiem juridiskajiem aspektiem vēršas Eiropas Komisijā.
Valdošās koalīcijas politiķi pirmdien sanāksmē nosprieda, ka jautājums tuvākajās nedēļās jāizšķir finanšu ministra vadītajā nodokļu politikas pilnveides koordinēšanas grupā.
Uz TV3 Ziņu jautājumu, vai ir kāds risinājums, lai beigu beigās bankas nepaņem šīs papildu izmaksas, ko valsts tai uzliktu, un nepārliktu vienkārši uz klientiem saviem, premjers Krišjānis Kariņš (JV) atbild: “Butkeviča kungs, jūs jau runājat kā darba grupas loceklis. Šis ir viens no jautājumiem, kas ir jāizsver. Visi par un pret.”
Lemjot par banku virspeļņu, politiķi spriedīs, vai līdzīga norma nebūtu jāpiemēro arī energokompānijām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
