Notāri ceļ trauksmi par krāpniecību darījumos ar nekustamo īpašumu

Blēdības darījumos ar nekustamo īpašumu turpina būt aktuāla problēma Latvijā. Par to trauksmi ceļ notāri, uzsverot, ka jau gadiem par šīm lietām runā, taču likumos joprojām saglabājas robi, ko spēj izmantot izmanīgi krāpnieki.

Notāri cenšas pievērst plašāku uzmanību joprojām ļoti aktuālai problēmai. Krāpniecībai darījumos ar nekustamo īpašumu. Blēdību dēļ cilvēks pats var, piemēram, palikt bez mantojama ģimenes mājokļa vai kļūt par tā saukto labticīgo ieguvēju, iegādājoties īpašumu, kas savulaik kādam izkrāpts, ar visām no tām izrietošajām sekām.

Juristi pārliecināti, ka likumos joprojām ir robi, ko blēži var naski izmantot. Viens no tiem – nav prasības darījumu ar nekustamo īpašumu notariāli apstiprināt. Pagaidām kas tāds notiek tikai 15% gadījumu, bet aicinājumam pēc šādas normas ierasti iebildis nekustamo īpašumu bizness.

“Šeit jau nav nekāds noslēpums, mēs esam 20 gadu par šo runājuši. Piesaukuši Eiropas, kaimiņu pieredzi. Ir ļoti liels spiediens uz lēmumu pieņēmējiem no uzņēmēju puses. Elementāri – jebkura uzņēmēja mērķis ir nopelnīt, un pēc iespējas ātrāk to izdarīt. Jebkura acs no valsts puses vai pārraudzībā no valsts puses kavē šo lietu,” saka Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.

Notāriem piebalso Finanšu izlūkošanas dienests. Naudas atmazgāšana, izmantojot nekustamo īpašumu, ir viena no zināmākajām, izplatītākajām un senākajām metodēm. Notāru iesaistīšana palīdzētu to novērst, tāpat prasība norēķinus veikt ar Latvijā vai Eiropas Savienībā reģistrētu banku starpniecību.

“Šobrīd ar nekustamajiem īpašumiem un darījumiem pastāv tāda sistēma, ka teorētiski nekustamo īpašumu Latvijā var iegādāties caur divām bankām Krievijā, piemēram. Pat neiesaistot Latvijas vai Eiropas Savienības finanšu iestādi. Viena persona, kurai ir termiņuzturēšanās atļauja Latvijā var pārdot īpašumu savam draugam, kuram arī ir termiņuzturēšanās atļauja,” norāda Finanšu izlūkošanas dienesta Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāja vietnieks Paulis Iļjenkovs.

Pēdējos četros gados Finanšu izlūkošanas dienests izdevis 111 rīkojumu par nekustamo īpašumu iesaldēšanu, visbiežāk Jūrmalā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Latvijas Zvērinātu notāru padome izdevusi šādu nelielu grāmatiņu ar nosaukumu “Krāpšanās rokasgrāmata”. Tajā apkopoti seši reāli gadījumi, kad notikusi blēdīšanās darījumos ar nekustamajiem īpašumiem. Konkrētus jums gan neatklāsim, tā tiešām ir pamācība, kā krāpties, bet ar šo grāmatiņu rokās notāri plāno doties pie politiķiem un mēģināt pierunāt veikt uzlabojumus.

Tieslietu ministrijā piekrīt, ka uzlabojumi nepieciešami, taču neesot nekādas brīnumnūjiņas, kas ar vienu likuma labojumu ļautu novērst visas problēmas. “Attīstītās arī šīs krāpnieciskās shēmas, un, paredzot risinājumu vienam gadījumam, mēs nevaram izslēgt, ka sekos nākamais un vēl filigrānāk izpildīts,” pauž Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.

Vienlaikus atbildība jāuzņemas arī pašām privātpersonām, piemēram, laikus dodoties pie notāra vai izmantojot digitālos risinājumus, kas ļauj sekot līdzi darījumiem ar īpašumu.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm