tv3.lv

Nevienlīdzības mazināšanai nepieciešams sabiedrības briedums, Latvijai līdz tam vēl jāaug

Starptautiskā humānās palīdzības organizācija ‘’Oxfam’’ šonedēļ publicēja ziņojumu, kurā secināts – desmit turīgākie cilvēki pasaulē pandēmijas gados dubultojuši savu bagātību, bet nabadzība palielinājusies. Latvija uz pasaules kartes nav nekāds izņēmums.

18. janvārī 12:00

“SEB banka” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis ‘’TV3.lv’’ norāda – ”Oxfam” izceltā tendence nav jauna, taču turīgo bagātības pieaugums kļuvis nesamērīgs. Lai mazinātu šo nevienlīdzību, nepieciešams zināms sabiedrības briedums, līdz kuram gan Latvijai vēl jāaug.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

‘’Oxfam’’ skaidro, ka miljardieru bagātība pandēmijas laikā pieaugusi straujāk nekā iepriekšējos 14 gados, kad pasaules ekonomika piedzīvoja smagāko recesiju kopš Volstrītas sabrukuma 1929. gadā.

Bagātākie – tehnoloģiju gigantu vadītāji

“Forbes” par pasaulē desmit bagātākajiem cilvēkiem atzinis ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmuma “Tesla” vadītāju Īlonu Masku, ASV interneta giganta “Amazon” vadītāju Džefu Bezosu, “Google” dibinātājus Leriju Peidžu un Sergeju Brinu, sociālā tīkla “Facebook” dibinātāju un vadītāju Marku Zakerbergu, bijušos ASV programmatūras izstrādes kompānijas “Microsoft” dibinātājus Bilu Geitsu un Stīvu Balmeru, datortehnoloģiju kompānijas “Oracle” līdzdibinātāju Leriju Elisonu, ASV investoru Vorenu Bafetu un Francijas luksusa preču ražotāja LVMH vadītāju Bernāru Arno.

“Oxfam” norāda, ka šo cilvēku bagātība šajā periodā palielinājusies no 700 miljardiem dolāru līdz 1,5 triljoniem dolāru, tai vidēji pieaugot par 1,3 miljardiem dienā. ‘’Šogad notiekošais ir ārpus jebkādiem rāmjiem,’’ ‘’BBC’’ sacīja organizācijas izpilddirektors Denijs Sriskandarahahs. ‘’Šīs pandēmijas laikā gandrīz katru dienu tiek radīts jauns miljardieris, savukārt 99% pasaules iedzīvotāju dzīves apstākļi ir krietni pasliktinājušies, pateicoties pandēmijas ierobežojošajiem pasākumiem, samazinātai starptautiskajai tirdzniecībai un ierobežotajam tūrismam. Rezultātā 160 miljoni cilvēku ir novesti nabadzībā. Kaut kas mūsu ekonomiskajā sistēmā ir ļoti nepareizi,’’ viņš skaidroja.

Organizācija šo nevienlīdzību dēvē par ekonomisko vardarbību un vēstī, ka nevienlīdzība veicina 21 000 cilvēku nāvi katru dienu, ņemot vērā veselības aprūpes pieejamības trūkumu, ar dzimumu saistītu vardarbību, badu un klimata izmaiņas. ‘’Oxfam’’ izpilddirektors arī uzsvēra – politiskajiem līderiem tagad ir vēsturiska iespēja atbalstīt drosmīgākas ekonomiskās stratēģijas, lai mainītu šobrīd ieņemto nāvējošo kursu. Tas nozīmē, ka nepieciešams ieviest progresīvākus nodokļu režīmus, kas uzliek lielākas nodevas kapitālam un bagātībai. Savukārt iekasētie nodokļi būtu jāiegulda kvalitatīvā vispārējā veselības aprūpē un sociālajā aizsardzībā ikvienam.

Krīze pastiprinājusi nevienlīdzību gan sabiedrības, gan valstu kontekstā

Kā “TV3.lv’’ norāda ‘’SEB banka’’ makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, šī tendence nav jauna, bet pasaulē novērojama jau diezgan ilgi. Taču šoreiz šis notikums, iespējams, piesaistījis vairāk uzmanības, jo turīgo bagātība pieaugusi iespaidīgāk, nekā tas noticis līdz šim.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Dainis Gašpuitis
“SEB banka” makroekonomikas eksperts

“Covid-19 krīzes raksturs ir radījis apstākļus, kur nabadzīgākajās valstīs visvairāk cietušas tās nozares un to darbinieki, kuru ieņēmumi arī normālos apstākļos ir zemākie, piemēram, tūrisms un ēdināšana. Arī Latvijā šajās nozarēs algas ir vienas no zemākajām. Savukārt monetārās politikas ietekmē noticis dažādu aktīvu cenu kāpums, tostarp akciju un nekustamā īpašuma. Citiem vārdiem – Covid-19 skartāko nozaru pārstāvji šobrīd cieš, jo šīs nozares vairs nespēj atbalstīt valsts ekonomiku, bet to, kuru īpašumā ir kāds kapitāls, bagātība ir augusi.”

Eksperts arī uzsver – šī krīze ir pastiprinājusi nevienlīdzību ne tikai sabiedrības kontekstā, bet arī globāli – starp valstīm. Tas nozīmē, ka nabadzība, piemēram, Vācijā atšķirsies no tā, ko mēs Latvijā saprotam ar nabadzību, savukārt turīgie Latvijā salīdzinājumā ar attīstītajām valstīm, ļoti iespējams, ir tikai nosacīti turīgi.

Atšķirības saglabāsies arī turpmāk, bet būtu jārūpējas par to, lai tās nebūtu pārāk lielas, nesamērīgas. “Mēs Latvijā kādu laiku esam dzīvojuši labi – attīstība ir notikusi, bet joprojām ir novērojama pietiekami liela emigrācija, jo citviet iespējams nopelnīt vairāk. Ja šādu iespēju nebūtu, nevienam nebūtu, ar ko salīdzināt, un varbūt viņi justos krietni labāk. Bet, ja tev ir iespējas salīdzināt, ir arī iemesls būt neapmierinātībai,’’ teic Gašpuitis.

Problēma saprotama, bet sarežģīta

Gašpuitis norāda, ka problēma balstās tajā, ka sabiedrības vairākums pieņem labklājības pārdalījumu, kas pārsvarā notiek nodokļu veidā. ‘’Piemēram, Zviedrijā sabiedrība turīguma līmenī ir diezgan nevienlīdzīgi, bet tā tiek mazināta ienākumu veidā: viņi mēģina šo situāciju labot ar dažādiem pabalstiem, piemaksām. Bet to ne vienmēr var viegli izdarīt, jo turīgākie nepiekrīt šādiem risinājumiem. Sabiedrībā nav vienprātības par to, ka tā vajadzētu darīt, un to mēs redzam arī Latvijā,’’ stāsta Gašpuitis.

Viņš uzskata, ka, lai ieviestu šādas izmaiņas, nepieciešams zināms sabiedrības briedums un gatavība spert konkrētus soļus. ‘’Vienlīdzīgāka sabiedrība zināmā mērā balstās tajā, ka ir vienprātība, ka nodokļus maksāt ir stilīgi un tādējādi mēs rūpējamies par to, lai visi var saņemt vienlīdz kvalitatīvus pakalpojumus un aprūpi. Bet līdz tam mēs Latvijā vēl neesam izauguši,’’ atzīst Gašpuitis. ‘’Mēs līdz tam vēl augsim, bet ir jautājums – līdz kuram līmenim? Kad mēs esam tai pozīcijā, kurā gribas, lai ir labāk, mēs vēlamies, lai tie, kuriem ir daudz, maksā vairāk. Bet, ja mēs būtu otrā pozīcijā, nezinu, vai domātu tāpat.’’

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Eksperts gan piebilst, ka ir lietas, kuras arī turpmāk tomēr būs jāpieņem, piemēram, veiksmīgi un turīgi uzņēmēji, jo arī tie mums ir vajadzīgi. Taču globālajai situācijai būtu jāmainās, jo atsevišķu turīgo bagātība ir nesamērīga – tā ir aizgājusi par tālu un rada nepareizu labklājības sadalījumu, kas nevienam nenāk par labu.

Raksta pa drusciņai no visa, bet īpaši būtiski ir jautājumi, kas saistīti ar vienlīdzību, līdztiesību, karjeru, zinātni, kā arī ar veselību – mentālo, fizisko un sistēmu kā tādu.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm