Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Naudas “krāšanai zeķē” jābeidzas! Pienācis laiks ieguldīt!
Pašreizējā inflācija, kas ir desmitgadēm neredzēti augstā līmenī, pamatīgu robu iesit arī cilvēku uzkrājumos. Sarūkot naudas vērtībai, zūd arī tās pirktspēja. Par spīti tam, daudzi kam ir šāds finansiāls drošības spilvens, joprojām izvēlas naudu, tā teikt, krāt zeķē.
Lai arī augstas inflācijas apstākļos pieaug interese par ieguldījumiem, Latvijā lielākā daļa savu uzkrājumus joprojām glabā skaidrā naudā, kas zaudē vērtību.
Gada inflācija Latvijā jau četrus mēnešus pēc kārtas pārsniedz 20% robežu, patēriņa cenas uz augšu pamatā dzenot trim segmentiem – komunālajiem maksājumiem, pārtikai un degvielai.
Vēl sāpīgāka aina iezīmējas, paraugoties uz inflāciju ilgākā termiņā. No 2015. gada līdz pēdējam mērījumam oktobrī patēriņa cenu vidējais līmenis pieaudzis par 40,2%.
Inflāciju mēs ierasti uztveram kā tādu dzīves dārdzības barometru, bet vienlaikus tā ir naudas vērtības krišanās. Tātad, ja kāds no minētā 2015. gada glabājis savus uzkrājumus atvilktnē, tie dramatiski zaudējuši pirktspēju.
Tas pats, protams, attiecas ne tikai uz, tā teikt, naudas krāšanu zeķē, bet arī bankā.
“Pēdējo vairāk nekā 10 gadu laikā principā šie noguldījumi nav saņēmuši nekādus procentu ienākumus un nauda inflācijas ietekmē ir zaudējusi savu vērtību.”
Banku likmes patlaban jaunas monetārās politikas apstākļos pamazām aug, bet tiem, kuriem rocība to atļauj, alternatīva ir ieguldīt, lai mēģinātu sūri grūti sapelnīto pasargāt no inflācijas. Rūpi par sabiedrības izglītošanu šajā jomā tur Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Nesena aptauja atklāj, ka 60% no tiem, kuriem ir finansiāls drošības spilvens, kā minimums divu mēnešalgu apmērā, vismaz daļu uzkrājuma glabā skaidrā naudā. Pēdējos gados gan Latvijā arvien aktīvāk domā par ieguldījumiem, turklāt dažādiem – nekustamajā īpašumā, pat mākslas darbos un dārgmetālos. Savukārt attiecībā uz uzņēmumiem esam nacionāli noskaņoti.
“Ieguldījumu kultūra Latvija attīstītās. Cilvēki vairāk sāk domāt par ieguldījumiem finanšu instrumentus, un tas ir arī saistīts ar iespēju ieguldīt Latvijā. Tas ir tuvāk sirdij, cilvēki saprot šo uzņēmumu, saprot šo biznesu, cilvēki var pataustīt šo uzņēmumu produktus. Tas arī rada vēlmi ieguldīt.”
Tomēr šajā jomā Latvijā pamatīgi iepaliekam no Igaunijas un Lietuvas. Visbiežāk iemesls neieguldīšanai ir bažas par nenoteiktību pasaulē un tās pašas inflācijas apmēru. Tiesa gan, pēdējā laikā arī pasaules finanšu tirgi piedzīvojuši kritumu.
“Jāskatās uz to ilgtermiņā. Ja paskatāmies ilgtermiņā uz 10 20 gadiem, tad tie finanšu rādītāji tomēr ir pozitīvi. Vienu gadu ir slikti, piecos gadus ir labi, un tā kopsumma jau ir krietni labāka.”
Ar ko sākt un kas jāzina, ja ir vēlme mēģināt ieguldīt? Finanšu nozares speciālists Toms Kreicbergs, kurš par šo tematu rīko kursus, stāsta, ka, pirmkārt, noteikti nevajadzētu ieguldīt visu savu “drošības spilvenu” otrkārt, nevajag arī gaidīt brīnumu.
“No inflācijas neviens ieguldījums nevar aizsargāt perfekti īstermiņā. Līdzīgi kā ar rūpēm par veselību. Ja tu 10 gadu nekustēsies un ēdīsi slikti un tā tālāk un kad sajutīsies slikti paēdīsi salātus un viss būs kārtībā… Tā tas nenotiek.”
Tāpat svarīgi, kādos segmentos ieguldīt, piemēram, investīcijas valūtu tirgū ir ļoti riskantas un ierasti tur zaudētājos paliek absolūti lielākā daļa.
“Ja ir runa par ienesīgiem ilgtermiņa ieguldījumiem, ir tikai divas lielās kategorijas. Viens ir nekustamie īpašumi, otrs ir uzņēmumi. Tās ir akcijas. Visi “Forex”, valūtas, zelts, kripto, opcijas… Tur ir liela daļa azartspēles elementa.”
Eksperts norāda, ka visbiežāk tā dara arī bagātākie cilvēki pasaulē – iegulda uzņēmumos un mazāk, bet arī nekustamajos īpašumus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
