“Latvijas gāze” cer uz plašāku skaidrojumu no EK Krievijas gāzes jautājumā

Banku regulators noraidījis “Latvijas gāzes” prasību izsniegt speciālu atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Krievijas “Gazprom”. Uzņēmums šobrīd dabasgāzi no Krievijas gan nepērk, bet vienlaikus uzsver, ka no Eiropas Komisijas nāk pretrunīgi vēstījumi par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt gadījumā, ja gāzi atkal vajadzēs iepirkt, vēsta TV3 Ziņas.

Joprojām daudz neskaidrību Briseles nostājā attiecībā uz to, vai un kā uzņēmumi drīkst norēķināties par gāzes piegādēm no Krievijas.

Šogad 31. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka maksājumus no Rietumu valstīm par dabasgāzes piegādēm turpmāk pieņems tikai rubļos. Tam izstrādāta īpaša shēma, proti, pircēji atver rubļu kontu Krievijas “Gazprombank”. Šī kredītiestāde saņemto ārvalstu valūtu konvertēs Maskavas biržā par rubļiem un no konkrētā konta ieturēs samaksu.

Pēc Putina paziņojuma Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu nostāja šajā jautājumā nav bijusi viennozīmīga. Piemēram, Polija un Bulgārija kategoriski atteicās izpildīt prasību, un Kremlis paziņoja, ka pārtrauks tām piegādāt gāzi, savukārt Ungārija gatava maksāt arī rubļos.

Vienlaikus svarīgs aspekts, ka gāzi nepērk valdības, bet gan uzņēmumi. Attiecīgi par spīti Latvijas augstāko amatpersonu noraidošajiem paziņojumiem par Kremļa piedāvājumu, piemēram, “Latvijas gāze”, starp kuras akcionāriem ir arī “Gazprom”, nav noskaņota tik kareivīgi. Jautājums tikai, vai piedāvātā maksāšanas shēma, eiro pārvēršot rubļos, nepārkāpj pret Krievijas finanšu sektoru vērstās sankcijas. “Latvijas gāze” vērsās pie banku regulatora ar lūgumu sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā.

Aigars Kalvītis
“Latvijas gāzes” valdes priekšsēdētājs

“Pirmkārt, lai saprastu, ja mēs pasūtām gāzi, mums būtu aprīļa beigās jāapmaksā. Vai mēs vispār varam veikt pārskaitījumu? Šobrīd tā situācija ir ļoti neskaidra.”

Regulatorā gan atteica šādu atļauju. Pirmkārt, tās izsniedz tikai kredītiestādēm. Otrkārt, un pēc būtības, Krievijas piedāvātā shēma būtu sankciju pārkāpums. Norēķini iespējami atbilstoši līdzšinējiem līgumiem.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Santa Purgaile
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes priekšsēdētāja

“”Gazprombank” nevar veikt patvaļīgu konvertāciju starp klienta kontiem. Tas jebkurā gadījumā notiks klienta uzdevumā. Klientam, kas mūsu gadījumā būtu “Latvijas gāze”, būtu jāpieprasa konvertācijas uzdevums.”

Attiecīgi tā būtu iesaistīšanās darījumā ar sankcionēto Krievijas Centrālo banku.

Kopš Putina paziņojuma “Latvijas gāze” nav iepirkusi šo resursu no Krievijas, bet no citiem tirgiem nevar. Uzņēmums cer uz plašāko pozīcijas skaidrojumu no Eiropas Komisijas, no kuras saņemti pretrunīgi vēstījumi. No vienas puses, norēķini rubļos nav atļauti, no otras puses, ja saņemts darījuma apstiprinājums pirms konvertācijas, viss kārtībā.

Aigars Kalvītis
“Latvijas gāzes” valdes priekšsēdētājs

“Tā ir visas Eiropas Savienības problēma. Tā nav tikai Latvijas problēma. Neviena no valstīm šobrīd nevar norēķināties. Mēs gaidīsim, situācija mums to atļauj. Mēs varam izmantot savas rezerves un neiegādāties no “Gazprom”. Skatīsimies, ka šī situācija tālāk attīstīsies.”

Patlaban Saeimā ir likumprojekts, kas paredz principiālu atteikšanos no Krievijas gāzes. Tajā vēl nav termiņa, bet, visticamāk, tas varētu būt no nākamā gadā. Kad šāda prasība stāsies spēkā, “Latvijas gāze” meklēšot resursu citur.

Žurnālists
Medijos darbojas 10 gadus. Iepriekš strādājis ziņu aģentūrās, savukārt ikdienā TV3 Ziņās vēsta par aktuālo ekonomikā un politikā, padziļināti pievēršoties valdības darbam, transportam un enerģētikai.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm