Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Latvijas ekonomika pārsteidzoši noturīga. Arī tālākās prognozes pozitīvas
Negaidīti pozitīvas vēsmas šonedēļ saņemtas par Latvijas ekonomiku. Ne tajos vieglākajos apstākļos tā spējusi labi noturēties, kamēr kaimiņvalstīs redzams, ka tautsaimniecības rādītāji krīt. Kā izskaidrot šo atšķirību un ko varam gaidīt tālāk? To skaidroja TV3 Ziņas.
Tumši mākoņi savilkušies ap Latvijas ekonomiku – tā šķita pagājušā gada pēdējos mēnešos, kad daudz runājām par mūsu tautsaimniecības ieslīgšanu recesijā šogad. Tagad debesis daudz skaidrākas. Pavērusies krietni labāka aina, atzīst “Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš.
“Bija tumšākais brīdis gaidās par Latvijas ekonomikas nākotni. Tad bija vislielākais enerģijas cenu kāpums, joprojām vilkās līdzi pandēmijas radītais haoss piegāžu ķēdēs, arī situācija ar karu no ekonomiskā viedokļa bija daudz neskaidrāka. Šobrīd daudz kas pasaulē ir nomierinājies,” saka Strautiņš.
Kāda tad ir pašreizējā situācija? Šonedēļ publiskotie dati rāda, ka Latvija iekšzemes kopprodukts pirmajā ceturksnī pieaudzis par 0,8% salīdzinājumā ar attiecīgo laiku gadu iepriekš. Protams, nekas daudz, bet, ja paraugās uz abām kaimiņvalstīm, ar kurām nebeidzami salīdzināmies, paveras pozitīvāka aina. Latvijas Bankā gan aicina pārāk nesapriecāties par to.
Tādā vienā teikumā varētu teikt – kas augstu lido, tas zemu krīt.
Centrālajā bankā norāda, ka kaimiņiem labāk veicies iepriekšējos gados. Piemēram, Igaunijā liels atspaids bija 21. gada pensiju reformai.
“Daudzi iedzīvotāji izņēma otrā pensiju līmeņa uzkrājumus, un tā teikt, iemeta pagalītes ekonomikā. Šobrīd pagalītes ir paguvušas izdegt un diemžēl ir aukstums pienācis,” norāda Rutkovska.
Lietuvā sāpīga joma ir energoietilpīgā rūpniecība. Enerģija dārga, milzu ietekme minerālmēslu ražotājam “Achema”, kas pie pilnas jaudas gadā patērē tikpat daudz gāzes, cik Latvijā kopā.
Turklāt abās kaimiņvalstīs pārkarsa mājokļu tirgus.
Jo īpaši galvaspilsētās. Tas optimisms tur bija vienkārši milzīgs. Tur sākās tas, kas pie mums bija 15 gadiem. Cilvēki pērk tāpēc, ka sagaida, ka kļūs vēl dārgāk. Mājoklis kļūst par spekulācija. Jau iepriekš bija skaidrs, ka tur kaut kāda atdzišana būs vajadzīga.
Savukārt Latvijas sniegumu ļāva nodrošināt patēriņš un investīcijas.
Dažkārt gadās situācijas, kad ekonomikas statistikas tendences var redzēt uz ielas. Piemēram, liels uzrāviens būvniecībai, kas ilgāku laiku bija nīkuļojusi. Jā, Rīgā sastrēgumi mums visiem raisa galvassāpes, bet varbūt sakasušos prāta pie spēkratu stūrēm var vismaz nedaudz mierināt tas, ka šis viss silda mūsu tautsaimniecību.
“Tas ir sākums, visticamāk, stāstam par Eiropas Savienības fondu ieplūdi Latvijas ekonomikā,” norāda “Swedbank” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija, sagaidot, ka investīcijas arī turpmākajos ceturkšņos kāps. Latvijā labas sekmes arī pakalpojumiem, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarei.
Sagaidāms, ka patēriņam pozitīvu grūdienu būs iedevis maijā notikušais pasaules čempionāts hokejā. Daudz šonedēļ spriests, cik izmaksāja hokeja brīvdiena pirmdien. Sausi rēķinot, vienas darba dienas vērtība ir iekšzemes kopproduktā 40 miljonu eiro, bet šajā situācijā tā īsti darīt nevar.
Šī brīvdiena nebija gluži parasta brīvdiena. Ļoti daudzi turpināja strādāt, turklāt ļoti daudzi, iespējams, šajā brīvdienā tērēja daudz vairāk šī priecīgā notikuma vadīti nekā viņi būtu to darījuši tādā parastā brīvdienā.
Savukārt bažas ekonomistiem raisa kokapstrāde, kas ir vērienīga nozare Latvijā, bet piedzīvo pamatīgas grūtības. Inflācija un procentu likmju kāpums strauji atdzesējis mājokļu tirgus daudzos nozarei svarīgos eksporta tirgos.
Tāpat pastāv risks nelabvēlīgo laikapstākļu ietekmei uz lauksaimniecību.
Nobeidzot uz pozitīvas nots. Sagaidāms, ka jau tuvākajos mēs varētu dzirdēt par reālo darba algu pieaugumu. Proti, faktisko kāpumu atalgojumā vairs nespēs noēst inflācija un iedzīvotāju pirktspēja atkal pieaugs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
