tv3.lv

“Latvijas dzelzceļš” meklē alternatīvas Krievijas un Baltkrievijas kravām

Sankcijas, kas ieviestas pret Krieviju un Baltkrieviju, būtiski ietekmē dzelzceļa pārvadājumus. Pesimistiskākās prognozes rāda, ka uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” kravu apjoms varētu samazināties līdz pat 85%. Ja tas notiks, uzņēmums būs spiests atlaist līdz pat 600 darbiniekiem.

Krievijas un Baltkrievijas kravas līdz šim veidoja lauvas tiesu “Latvijas dzelzceļa” pārvadājumu. Taču tagad pamazām vilcienu sastāvi no naidīgajam kaimiņvalstīm sāk apsīkt. Un, ja sankcijas kļūs vēl stingrākas, gandrīz vai apstāties varētu arī Latvijas dzelzceļa darbība.

“Ja mums uz robežas nolaižas dzelzs priekškars, tas nozīmē, ka mums saglabājas tikai iekšzemes pārvadājumi un pārvadājumi Baltijas valstu teritorijās. Un tad aprēķini ir tādi, ka kravu apjomi samazinās par 82%-85%,” pauž satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K).

Uzņēmumam “Latvijas dzelzceļš” šobrīd esot uzdots sagatavot attīstības pesimistisko un optimistisko scenāriju un atbilstošo rīcības plānu katrā no gadījumiem. Situācija apzināta varētu būt maijā, taču jau tagad skaidrs – pie sliktākā iznākuma, uzņēmumā varētu notikt arī masveida darbinieku atlaišana.

“Šobrīd mēs varam runāt tikai par to darbinieku segmentu, kas tiešā veidā nodrošina kravu pārvadājumus. Un tur, veicot tādu pirmējo aprēķinu, ja nu visi striķi trūkst, mums ir jāsamazina līdz 600 darbiniekiem,” pauž ministrs.

“Latvijas dzelzceļš” gan norāda, ka šobrīd neesot signālu, ka tik traģiska situācija varētu iestāties. Kravu apjoms no kaimiņvalstīm samazinās, taču ne tik lielā apjomā, lai tiem būtu jādomā par darbinieku rindu retināšanu.

“Mēs uzskatām, ka pašreizējās indikācijas notiekošajā karadarbībā un ar to saistītajās ekonomiskajās sankcijās, neliecina par to, ka šāds scenārijs ir reāls. Un pašreizējās indikācijas rāda, ka nebūs nepieciešams īstenot šādus scenārijus. Bet, pat ja tie būtu, tie noteikti nebūtu šie galējie skaitļi, kas tika minēti,” teic “Latvijas dzelzceļa” valdes loceklis Rinalds Pļavnieks.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Turklāt tiekot aktīvi strādāts, lai Krievijas un Baltkrievijas kravas aizstātu ar citu valstu kravām no austrumu valstīm, piemēram, Kazahstānas, Uzbekistānas, kā arī Ķīnas.

“Palielinoties šīm Centrālāzijas kravām, un arī tādēļ, ka Somijas ostas ir ar samazinātu darbību, praktiski slēgtas Melnās jūras ostas, tad šis kravu apjoms ir balansā un nosacīti kompensējis šo sankciju dēļ zaudēto kravu apjomus,” saka “Latvijas dzelzceļa” valdes loceklis.

Turklāt tieši uz Kazahstānas ogļu kravām šobrīd tiekot liktas lielas cerības arī nākotnē, jo valsts paziņojusi, ka līdz šim caur Sanktpēterburgas ostu vestais tiks novirzītas caur Latviju. Satiksmes ministram gan bažas, vai to pieļaus Krievija: “Šeit vienmēr jautājums ir par to, kā reaģēs mūsu austrumu kaimiņš, un vai šādas kravas, kas nāktu caur Krievijas teritoriju, tiktu izlaistas, vai kravu nosūtītāji par tām varēs samaksāt.  Tā kā te ir daudz risku, un mēs nezinām, kā situācija attīstīsies.”

Sankciju ietekmē prognozē arī kravu samazinājumu Latvijas ostās, taču, kā norāda satiksmes ministrs, tur arī pesimistiskākā scenārija gadījumā apjomam nevajadzētu nokristies vairāk par 45%, un tas neesot tik ļoti sāpīgs samazinājums.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm