Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Latvijas Banka: Banku peļņas aplikšana var būt tikai galējais risinājums
Politiķi sākuši diskusijas par to, vai, līdzīgi kā Lietuvā, kaut kas nebūtu darāms ar kredītiestāžu milzu peļņu? Koalīcijā samērā pozitīvi izsakās par mūsu dienvidu kaimiņu piemēru. Savukārt Latvijas Bankā uzsver, ka tas izskatāms tikai kā galējs risinājums un svarīgāka būtu aktīvāka tautsaimniecības kreditēšana.
Latvijas finanšu iestādes pērn nopelnīja 326 miljonus eiro. Šogad janvārī jau 52 miljonus, kas ir par 49% vairāk nekā gadu iepriekš. Par spīti veiksmīgiem darbības rādītājiem, kam palīdz arī izmaiņas Eiropas Centrālās Bankas monetārajā politikā, kredītiestādes joprojām ir kūtras kreditēšanā, aizdevumu procentu likmes augstas, noguldījumu – zemas. Ar to jau ilgstoši neapmierināta Latvijas Banka. Līdzīga situācija esot Lietuvā, kur tagad plāno noteikt tādu kā solidaritātes maksu bankām, ar nodokli aplikt daļu to noprognozēti lielās peļņas.
“Arī Lietuvā pēdējo krīžu laikā valdība ir sniegusi atbalstu tautsaimniecībai. Netiešā veidā šo atbalstu ir saņēmis arī banku sektors, jo banku klientu finanšu situācija nav pasliktinājusies, kā tas bija iepriekšējās krīzēs. Mēģināt banku sektoram lūgt samaksāt savu taisnīgo tiesu par šo krīzes atbalstu.”
Latvijas Bankā šo gan nesauc par optimālo risinājumu. Daudz svarīgāk, lai bankas maina savu politiku. Patlaban tās šajā situācijā var ērti iedzīvoties milzu peļņā.
” Ja tiešām bankas saglabā ļoti pasīvu pozīciju, tur ļoti zemas depozīta likmes, tur augstas kredītu likmes un pelna uz faktiski uz procentu likmju starpību, nevis uz aktīvu kreditēšanu, tad arī Latvijā kā galēju variantu var apsvērt šādu laikā terminēta nodokļa ieviešanu.”
Pašas bankas gan allaž atbildējušas, ka skaidrojums tam, kāpēc nekreditē lētāk vai vairāk, meklējams arī mūsu pašu uzņēmumu ambīcijās attīstīties un finansiālajā veselībā. Tāpat regulējumā, piemēram, iespējās aizdevējiem saprātīgā laikā efektīvi atgūt līdzekļus.
Jaunumi no Lietuvas nav palikuši nepamanīti arī mūsu politiskajās aprindās, un tur sākušās diskusijas, vai Latvijā nevajadzētu rīkoties līdzīgi.
“Viennozīmīgi būtu skatāma, ļoti iespējams, arī jauna nodokļa ieviešana brīdī, kad šī banku peļņa no paaugstinātiem procentiem sasniedz tādus ļoti lielus apmērus,” norāda Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA).
“Vai nu tās ir finanšu institūciju virspeļņas, energokompāniju virspeļņas, tas viss ir jāskata komplektā ar tautsaimniecības noturību. Virziens, ko mūsu kaimiņi ir pieņēmuši, arī mūsu frakcijā šķiet simpātisks,” saka Saeimas “Apvienotā saraksta” frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.
“Es nevaru izslēgt, ka mēs arī vienā jaukā dienā nenonāksim pie kaut kādiem līdzīgiem aspektiem, bet tikai tad, kad mēs visi varēsim par to vienoties,” skaidro ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Par šo paredzēts apspriesties koalīcijas jaunizveidotajā nodokļu politikas pilnveides koordinēšanas grupā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
