“Latvenergo” peļņa deviņos mēnešos pārsniedz 100 miljonu eiro

2022. gada 30. novembrī 19:45

Laikā, kamēr lielākā daļa Latvijas sūrojas par augstajām enerģijas cenām, valstij piederošā energokompānija “Latvenergo” uzrāda lieliskus finanšu rādītājus. Peļņa deviņos mēnešos pārsniegusi 100 miljonus. Tas atkal uzjundījis jautājumu, vai valsts uzņēmumam pienāktos pelnīt miljonus energocenu krīzē, pat ja peļņa pēc tam lielākoties tiks ieskaitīta valsts budžetā.

Energocenu krīzi šogad izjūt gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi. Jau tā saspringto emocionālo gaisotni šoruden paspilgtināja Augstsprieguma tīkls” un “Sadales tīkls”, kas, vienkārši sākot, atbild par vadiem un elektriskās strāvas nogādāšanu līdz klientiem. Abas šīs kompānijas vērsās pie regulatora, prasot palielināt savus tarifus.

“Augstsprieguma tīkls” ir valsts uzņēmums Finanšu pārraudzībā, savukārt “Sadales tīkls” ietilpst “Latvenergo” koncernā. Šodien izziņoti energokompānijas kompānijas jaunākie finanšu rādītāji.

Koncerna apgrozījums šogad deviņos mēnešos pārsniedza miljardu eiro, savukārt peļņa pieauga gandrīz četrkārt un bija 104 miljoni eiro. Uzņēmuma labie finanšu rādītāji nav pārsteigums – “Latvenergo” tirgo enerģiju un enerģijas cenas šogad uzskrējušas debesīs, taču tas raisa jautājumu – ja jau koncernā ir laba peļņa, kā var būt tā, ka “Sadales tīkls” nevar, tā teikt, savilkt galus kopā.

“Latvenergo” vadība skaidro, ka nekādas finansiālas piešprices “Sadales tīklam” nevar dot, taču kompānija lauvas tiesu savas peļņas valstij izmaksā dividendēs un tā jau tālāk lemj, kā to izmantot, tai skaitā sniedzot atbalstu energocenu krīzē.

“Tie ir divi nodalīti uzņēmumi. Mūsuprāt, vispiemērotākais ir dividenžu scenārijs, kad valsts gūst peļņu no dividendēm un tad novirza to, kur ir vissaprātīgāk novirzīt,” saka “Latvenergo” finanšu direktors Guntars Baļčūns.

Runājot par lielo peļņu, “Latvenergo” vadība arī norāda, ka trešdaļa visas pārdotās elektroenerģijas notirgota Lietuvā un Igaunijā. Tāpat energokompānijai jābūt pelnošai, lai varētu piesaistīt finansējumu apjomīgiem vēja un saules parku projektiem un nākotnē nodrošināt zemākas cenas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Valsts kapitālsabiedrības jābūt pārvaldītām tāpat kā jebkurai komercsabiedrībai. Ar pamatmērķi nodrošināt labus finanšu rezultātus,” stāsta Baļčūns.

Par enerģētiku atbildīgajā Ekonomikas ministrijā gan joprojām plāno ieviest jaunu kārtību, lai krīzes apstākļos valsts uzņēmumu darbībai varētu noteikt arī citus mērķus, nevis tikai peļņas gūšanu.

“Jautājums viennozīmīgi ir dienaskārtībā. Tas ir aktualizējies tagad saistībā ar “Augstsprieguma tīkla” un “Sadales tīkla” tarifu. Tiem arī normatīvā bāzē tarifa veidošanā paredz iekļaut peļņas likmi. Tās noteikti ir pārskatāma īstermiņā, lai nodrošinātu mūsu konkurētspēju,” teic Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, Nacionālā apvienība Andris Čuda.

Šādas izmaiņas bija iecerēts virzīt jau agrāk, bet kustība nenotiek, kamēr nav jaunās valdības.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm