Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Kaļ plānus, kā cīnīties ar pārtikas dārdzību Latvijā
Pārtikas cenas nu jau kļuvušas par galveno inflāciju nosakošo faktoru Latvijā. Neapmierinātība gan sabiedrībā, gan politiskajā vidē, kur meklē risinājumus, kā šo situāciju mainīt par labu patērētājiem.
Lielveikalu slēgšana brīvdienās, plašs cenu monitorings, piesaukta pat to regulēšana. Kaļ plānus, kā cīnīties pret pārtikas dārdzību Latvijā.
Kas notiek ar pārtikas cenām Latvijā? Jautājums, ko droši vien uzdevis ne viens vien sabiedrības loceklis. Kā smejies, ieskrien veikalā tikai pēc dažām lietām, izej ārā, un 20 eiro vairs nav. Arī politiķi pēdējā laikā kļuvuši agresīvāki savā retorikā, norādot, ka kaut kas nav īsti kārtība.
Taču varam atmest emocionālus argumentus un paraudzīties uz svaigu statistiku – šonedēļ publiskoti jaunākie patēriņa cenu izmaiņu dati. Tas, ko var redzēt, – gada inflācijas temps pēdējos mēnešos sarūk un maijā bija 12,1%.
Savukārt zīmīga aina paveras, ja smalkāk aplūko to, kas tieši veido inflāciju. Var redzēt, ka transports jau ir ar negatīvu ietekmi uz dzīves dārdzību, tātad tur ir deflācija. Savukārt pārtika jau apsteigusi mājokli kā galvenais inflācijas veicinātājs. No iepriekš minētajiem 12,1% par 4,6 procentpunktiem ir atbildīga tieši pārtikas sadaļa.
Tautsaimniecības analizētāji jau kādu laiku rausta plecus par pārtikas inflācijas noturību, kas ir spēcīgāka, nekā būtu izskaidrojams tīri ar ekonomiski izmērāmiem lielumiem.
Ražotājs, pārstrādātājs un tirgotājs – šī ķēde ir pietiekami gara, lai enerģijas un izejvielu cenu samazinājums zīmītēs pie produktiem veikala plauktos parādītos ar laika nobīdi, taču cenām vispār ir tāda nelāga ieraža – uzņēmumi tās ceļ spējāk nekā samazina, norāda ekonomists Dainis Gašpuitis.
Ir skaidrs – kamēr patērētājs šo cenu pieaugumu akceptē, tas, protams, rada vēlmi to uzlikt patērētājam, nevis sadalīt pa šo ķēdi šo potenciālo izmaksu pieaugumu.
Neizskatās gan, ka viss tiks atstāts tikai patērētāju balsojumam ar maciņu.
Pamatīgi noskaities par pārtikas cenām ir zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS), kurš virzīs priekšlikumu par lielveikalu slēgšanu svētdienās. Pat neslēpjot, šis domāts, arī lai izdarītu spiedienu uz tirgotājiem. Saņemtas ziņas par milzu uzcenojumiem atsevišķiem produktiem.
“Es negribu teikt, ka ir kāds kartelis, tas būtu pārāk pārspīlēti. Tam jābūt pierādījumiem, bet tas, ka mazumtirgotāji, īpaši lielie, vairs nepiedāvā zemāko cenu. Ar uzcenojumu lētā produktu grupā 300% plus PVN. Tā cena īpaši nevariēja no tirdzniecības vietām. Tas nozīme – kaut kas mums šeit nopietni nav kārtībā,” saka Šmits.
Ministrs arī gatavs stingrākiem ierobežojumiem, ja neredzēsim progresu šajā jomā. “Es noteikti neesmu komunists, jo es negribu darīt to, ko īri piedāvā. Uzlikt regulatoru pārtikas cenām. Bet nu, ja nekādas citas metodes nestrādā, tad par to jārunā.”
Kā sokas pašiem tirgotājiem šajā visā? Abi lielākie nozares uzņēmumi pērn strādājuši ar aptuveni miljarda eiro apgrozījumu. Savukārt peļņa – vienam vairāk, otram mazāk – sarukusi. Pie šāda apgrozījuma tā nav nekāda milzu rentabilitāte, bet peļņa tik un tā mērāma desmitos miljonu eiro.
Pārtikas tirgotāju asociācijā par augstajām cenām akmeni met pārstrādātāju un ražotāju dārziņā. Savukārt lielo pārtikas veikalu slēgšanai uz dienu būšot tieši pretējs efekts. Ņemot vērā svaigo produktu derīguma termiņus, tas tikai palielinātu izmaksas tirgotājiem un attiecīgi arī cenas.
Runājot par 300%, es nezinu, kur tādi cipari ir rauti. Arī, ja kāds kaut ko ir atradis, to nevar vienkārši paplašināt uz visiem pārtikas produktiem. Tādu uzcenojumu nav vienkārši. Augšanas cenu līmenis ir apstājies, ir neliels kritums, bet tas kritums ir ļoti niecīgs. Tās gaidas, ka tam ir jābūt lielākam, ir arī mums…Mēs nenosakām cenas. Tas ir maldīgs priekšstats. Mēs vadāmies no tā, par kādu cenu mēs varam iepirkt no piegādātājiem.
Zemkopības ministrs gan nav vienīgais, kuru neapmierina pašreizējā pārtikas cenu dinamika veikalu plauktos.
“Lūdzu, skatieties līdzi saviem skaitļiem. Šīs vairs nav loģiski un nav izstāstāms,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), norādot, ka patlaban apsver vairākas iespējas. Viena no tām ir ieviest tādu kā cenu monitoringu pamata pārtikas grozam un šī informācija būtu publiski pieejama – gan pircējiem, gan pašiem tirgotājiem, kas tā dēļ varētu mēģināt vairāk sacensties.
“Ja skatāmies zemkopības ministra piemēru – absolūti primārā pārtikas groza preces, kas ir tepat ražotas Latvijā, un tām ir uzcenojums vairākos simtos procentu… Tas nav sociāli pieņemami. Es aicinātu tirgotājus. Ja tirgotāji nereaģēs, skatīsimies, ko varam darīt valsts pusē,” saka Ašeradens.
Sagaidāms, ka iespējamās politikas izmaiņas šajā jomā ir tuvāko nedēļu jautājums.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
