Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

JKP nolēmusi rosināt koalīcijas partneriem diskusiju par minimālas algas celšanu jau šovasar

Jaunās valdības dienaskārtībā būs arī minimālās algas celšana. Viens no koalīcijas partneriem uzstāj, ka to jau šogad iespējams palielināt līdz 500 eiro. Skepsi par to gan neslēpj finanšu ministrs, kurš mudina partijas vairāk domāt, kā valsts izdevumus mazināt, nevis palielināt.

2019. gada 2. februārī 19:21

Kā liecina “Eirostat” dati, šobrīd zemāka minimālā alga kā Latvijā ir vēl tikai Bulgārijā, kur tā tikai nedaudz pārsniedz 200 eiro. Vislielākā tā ir Luksemburgā, kurā pārsniedz 2000 eiro. Ar 430 eiro mēnesī Latvija visai būtiski atpaliek ne tikai no bagātajām Rietumeiropas valstīm, bet arī tuvākajām kaimiņvalstīm. Lietuva šogad minimālo algu pacēla līdz 555 eiro, apsteidzot pat Igauniju. Šis ir iemesls, kāpēc “Jaunā konservatīvā partija” (JKP) nolēmusi rosināt koalīcijas partneriem diskusiju par minimālas algas celšanu jau šovasar.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Mēs piedāvāsim īstenot šos soļus, pirmkārt, celt minimālo algu un arī neapliekamo minimumu jau šogad. Es ļoti ceru, ka ne tikai mēs, bet visi saprot, cik tas ir svarīgi šobrīd. Mēs nevaram pārāk daudz atpalikt no citām Eiropas valstīm. Lai cilvēki būtu ieinteresēti strādāt tieši šeit,” norāda Saeimas deputāts Krišjānis Feldmanis (JKP).

JKP uzskata, ka minimālo algu un neapliekamo minimumu būtu jāceļ līdz 500 eiro, taču, cik lielā mērā to varēs iestrādāt šā gada budžetā, būšot atkarīgs no diskusijas ar koalīcijas partneriem. Skepsi gan par to, vai šogad ir iespējams realizēt tik būtiskas iniciatīvas, pauž finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”), kurš norāda, ka šā gada budžeta plānotos izdevumus vajadzēs samazināt par vairāk nekā 30 miljoniem. Pēc Reira teiktā, lai arī pierasts uzskatīt, ka minimālās algas celšana ir fiskāli neitrāls pasākums, tā īsti neesot.

“Tieši minimālo algu saņem aptuveni 18 000 cilvēku. Tie visi ir valsts vai pašvaldībās strādājošie – sociālie darbinieki. Bizness jau sen ir aizgājis vai nu augstāk, vai 270 000 strādājošo, kas saņem mazāk par minimālo algu, strādā uz pusslodzi, ceturto daļu slodzes, mikrouzņēmumos. Līdz ar to ieņēmumu daļa nebūs lielāka, bet būs jāpalielina izdevumi valsts pārvaldē. Tā ir lielākā problēma,” norāda Reirs.

Reirs arī atgādina, ka politiskā vienošanās bija šogad nodokļus nemainīt, un šim jautājumam ķerties klāt, veidojot nākamā gada budžetu. Taču, ja tiks atrasts finansējuma avots, šādas iniciatīvas varot izskatīt.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma