tv3.lv

Jaunajā ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā liels uzsvars uz aplokšņu algām

Ēnu ekonomika joprojām ir ļoti aktuāla problēma Latvijā, tāpēc tapis jauns plāns tās ierobežošanai, un to šodien prezentēja Saeimā. Pamatā uzsvars likts uz aplokšņu algu apkarošanu, līdzīgi kā iepriekšējos gados. Uzņēmēji gan norāda, ka šis plāns joprojām cīnās pret ēnu ekonomikas sekām, nevis cēloņiem, vēsta TV3 Ziņas.

Starptautiskā vērtējumā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pērn varētu būt nedaudz samazinājies, taču tā joprojām ir liela problēma, jo sevišķi aplokšņu algas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Valdība Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2021. līdz 2022. gadam apstiprināja tikai marta beigās. Kā skaidro Finanšu ministrijā, tas tāpēc, ka šie dokumenti ierasti prasa ļoti ilgas diskusijas un saskaņošanu, taču tagad tas pieņemts un iecerētajiem pasākumiem ir valdības atbildības zīmogs.

Šodien ar jauno dokumentu iepazinās Saeimā. Austriešu eksperta Frīdriha Šneidera aplēses liecina, ka pērn mūsu ēnu ekonomikas apmērs varētu būt nedaudz samazinājies. Latvijas profesora Arņa Saukas ikgadējā pētījuma rezultātus paredzēts publiskot tikai 16. maijā, taču viens skaidrs – ēnu ekonomika joprojām ir ļoti aktuāla problēma Latvijā – krietni virs vidējā Eiropā un garām Valsts kasei varētu aiziet pat miljardi eiro.

Covid-19 atbalsta pieredze Finanšu ministrijai ļāvusi secināt, kur jāliek galvenais uzsvars.

Jana Salmiņa
FM valsts sekretāra vietniece ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos

“Par dīkstāvi vai subsidētajām algām – bieži vien atalgojums netiek patiesi norādīts. Ņemot vērā rūgtās mācības, kas bija darba ņēmējiem, mēs vairāk fokusētos uz aplokšņu algu samazināšanu.”

Nereģistrēta saimnieciskā darbība un nodarbinātība, neuzskaitīti darījumi, skaidras naudas nekontrolēta aprite – šīs visas joprojām esot problēmas. Plānā gan informatīvas kampaņas, gan praktiski pasākumi, piemēram, ierobežot darījumus ar skaidru naudu vai uzlikt par pienākumu iedzīvotājiem deklarēt ienākumus.

Lasi vēl – Kazāks: Šobrīd ir īstais brīdis veidot spēcīgāku Latvijas ekonomiku

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tālākos uzlabojumos plānota arī būvniecība, kas vēsturiski bija nozare ar ļoti augtu aplokšņu algu īpatsvaru. Ekonomikas ministrijā pieļauj, ka jāsamazina projektos pieļaujamo iesaistīto apakšuzņēmumu skaitu.

Ilze Indriksone
Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre, Nacionālā apvienība

“Jautājums būvniecības nozarē, vai nebūtu pienācis laiks noteikt samērīgu nosacījumu ģenerāluzņēmējam būtiski daļu būvdarbu veikt pašam. Lai nebūtu mums vairs tie juridiskie kantori, kas saucās būvniecības lielie uzņēmumi.”

Darba devēji vērtē, ka konkrētais plāns primāri cīnās pret ēnu ekonomikas sekām, nevis cēloņiem. Te cēlonis meklējams sarežģītā un konkurētnespējīgā nodokļu politikā, kas uzņēmējus dzen “ēnās”.

Līga Meņģelsone
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore

“Tā ir tāda strausa politika. Jā, tajā plānā ir daudz labu detaļu, bet pēc būtības tas nerisina aplokšņu algu jautājumu.”

Savukārt Latvijas arodbiedrības uzskata, ka ēnu ekonomikas problemātiku varētu risināt, veicinot koplīguma slēgšanu uzņēmumos.

Žurnālists
Medijos darbojas 10 gadus. Iepriekš strādājis ziņu aģentūrās, savukārt ikdienā TV3 Ziņās vēsta par aktuālo ekonomikā un politikā, padziļināti pievēršoties valdības darbam, transportam un enerģētikai.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm