tv3.lv

Finanšu ministrija rosina ierobežot skaidras naudas apriti

Valdība, kuras sastāvā ir arī labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”), kurai pārmet aplokšņu algu maksāšanu, apņēmības pilna cīnīties ar ēnu ekonomiku. Viens no tās iemesliem ir arī ievērojama skaidras naudas aprite.

2019. gada 26. februārī 22:50

Valdība otrdien lēmusi būtiski ierobežot ēnu ekonomikas asinsrites galveno uzturētāju – skaidru naudu, tādējādi cerot gūt valsts budžetā labumus gan tiešā, gan arī netiešā veidā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Patlaban likums ļauj veikt skaidrā naudā darījumus līdz 7200 eiro, tomēr Finanšu ministrija rosināja šo summu samazināt līdz 3000 eiro – slieksnim, virs kura uzņēmējiem jau šobrīd jādeklarē Valsts ieņēmumu dienestam (VID) darījumi ar fizisku personu. Dati liecina, ka pēdējo četru gadu laikā deklarētā summa pieaugusi no 34 miljoniem eiro līdz 68 miljoniem eiro.

Jana Samiņa
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece

Fizisku personu rokās tomēr ir pietiekams skaidras naudas apjoms, ja var audzēt šādu darījumu virs 3000 sliekšņa esamību. Un ne vienmēr zināms šīs te skaidrās naudas izcelsmes avots, bieži vien var gadīties, ka tas ir arī aplokšņu algas rezultātā.

Tomēr divās nozarēs nosacījumi būs vēl drastiskāki. Nekustamā īpašuma tirgū plānots pilnībā liegt iespēju veikt darījumus skaidrā naudā, jo VID konstatējis – savstarpējos darījumos tiek norādītas samazinātas vērtības, lai izvairītos no valsts nodevu samaksas.

“Tai skaitā bieži vien šādus darījumus var veikt, skaidrā naudā to darot, lai izvairītos no pienākumiem, piemēram, apmaksā parādus kā uzturlīdzekļus, u.c. obligātos maksājumus,” skaidro Samiņa.

Nekustamā īpašuma kompānijas “Latio” pārstāvis atzina, ka jau tagad kompānijā darījumi ar klientiem lielākoties notiek, izmantojot bankas pārskaitījumus, skaidra nauda tikusi izmantota tikai rokas naudas samaksas gadījumā. Līdz ar to jaunās normas situāciju nemainīs. Tomēr iespējamās ēnu ekonomikas izskaušanai tirgū būtu svarīgi realizēt kompleksi vairākus pasākumus.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Savukārt transportlīdzekļu atsavināšanas darījumos summa skaidrā naudā nedrīkstēs pārsniegt 1500 eiro – priekšlikums saistīts ar to, lai ierobežotu uzņēmēju vēlmi apiet Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma normas un izvairoties no tā nomaksas, kā arī neradītu riskus fiziskām personām, kas tiek iesaistītas dažādās shēmās.

Jana Samiņa
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece

CSDD sniedzot informāciju VID, kad fiziskas personas ir skaidrojušas, viņi pateikuši godīgi, ka viņi par mazu samaksu ir pateikuši, ka tādi darījumi, ka viņi paši šīs automašīnas pirkuši, ka paši pirkuši skaidrā naudā un attiecīgi reģistrējuši sākotnēji uz sevi un pēc tam par labu konkrētai personai, kurai bija jāpārdod.

Ieviešot šīs izmaiņas, ministrija 2019. gada budžetā plāno iekasēt 675 000 eiro, bet nākamajos gados – 900 000 eiro. Netiešais guvums varētu būt vēl lielāks. Turklāt tas sekmētu arī naudas atmazgāšanas novēršanas kontrolētāja “Moneyval” rekomendāciju ieviešanu, minēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

“Vinš ir vairāk saistībā ar mūsu finanšu sistēmas sakārtošanu un ar “Moneyval” rekomendāciju ieviešanu,” norādīja Kariņš.

Paredzams, ka likuma grozījumi stāsies spēkā šogad maijā, bet pirms tam likumprojektam jāgūst atbalsts Saeimā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm