tv3.lv

Aptauja: 46% gadījumu galvenais pelnītājs Latvijas ģimenēs ir vīrietis

Tikai mazliet vairāk nekā trešdaļā pāru jeb 37% abi partneri pelna līdzvērtīgi, bet 17% sievietes ir ģimenes galvenās pelnītājas.

“Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa norāda, ka ģimenes budžeta pārvaldības veids lielā mērā izriet no tā, kurš un kādā apmērā ģimenē naudu ienes. Lielākoties abi partneri katrs atsevišķi plāno savus ienākumus, bet savā starpā sadala iepriekš atrunātas izdevumu pozīcijas  – 44%. Tomēr vien nedaudz mazāk – 38% aptaujāto – ir vienots maciņš, kurā kopīgi tiek plānoti visi ienākumi un izdevumi. Katrs desmitais pāris izvēlējies pieeju, kur katrs partneris atsevišķi plāno kā ienākumus, tā arī izdevumus.

Evija Kropa, “Swedbank” Finanšu institūta eksperte

“No finanšu pratības viedokļa nav vienas pareizās metodes, kā ģimenes vai partneru starpā būtu organizējama ienākumu un izdevumu plānošana. To savā ziņā arī pierāda aptaujas rezultāti, atspoguļojot Latvijas iedzīvotāju pieeju – kādam piemērotāka šķiet visas ienākošās un izejošās naudas kopīga pārraudzība, kādam atkal vislabāk strādā metode, kad partneru starpā panākta vienošanās par konkrētu izdevumu segšanu. Svarīgākais šajā jautājumā ir panākt to, ka izvēlētā metode abiem šķiet pieņemama un ilgākā laika periodā nerada šķēršļus kopīgu mērķu sasniegšanai un izaugsmei. Cik mājsaimniecību, tik arī iespējamu versiju finanšu jautājumu un atbildību sadalē. Galvenais, lai šī pieeja būtu abpusēji pieņemama.”

Kā liecina aptaujas dati, partneru loma lēmumu pieņemšanā par tēriņiem ir atšķirīga atkarībā no izdevumu kategorijas. Ja lēmumi par to, kā sadalīt ikdienas tēriņiem paredzēto naudu, atrodas izteiktā sieviešu kontrolē, attiecībā uz lēmumiem par lieliem pirkumiem vai naudas ieguldījumiem dzimumu lomas izlīdzinās, un lēmumi jau biežāk tiek pieņemti, pārim savstarpēji vienojoties. Par lieliem pirkumiem lēmumi visbiežāk tiek pieņemti, partneriem savstarpēji konsultējoties- 60%.

Lai gan 48% respondentu norāda, ka viņiem ar partneri ir kopīgi finanšu mērķi, vairāk nekā puse jeb 51% atzīst, ka naudas lietas ir viens no konfliktu iemesliem ģimenē. Strīdus un nesaskaņas ar dzīvesbiedru par finanšu jautājumiem vismaz reizi mēnesī piedzīvo 23% pāru. Galvenokārt tās ir ģimenes, kam gadījies saskarties ar finanšu nepietiekamību pamatvajadzību segšanai, kā arī pāri, kuros partneru ienākumu līmenis atšķiras.

Kropa atzīst, ka Latvijā joprojām pastāv nevienlīdzība vīriešu un sieviešu atalgojuma sadalījumā. Statistika rāda, ja sievietes ES stundā pelna vidēji par 14% mazāk nekā vīrieši, tad lielākā vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība tika reģistrēta Igaunijā – 23%, kam seko Latvija, darba samaksas nevienlīdzības ziņā ierindojoties otrajā vietā Latvijā ar 22%. Ar skatu nākotnē tam jāuzlabojas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ņemot gan vērā, ka sievietēm ikdienas ritms nereti ir citādāks, dažās ģimenēs, kur vīrietis ir galvenais pelnītājs, sieviete nepelna ne cik. No statistikas starp strādājošajiem vīriešiem un sievietēm, ņemot vērā vidējo darba samaksu par darba summu, izlīdzinās.

“Swedbank” Finanšu institūta aptauja veikta sadarbībā ar “Snapshots” 2021.gada oktobrī, ar interneta starpniecību aptaujājot 747 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm