tv3.lv

Aizkulisēs briest cīņa par to, kurām iestādēm tiks konfiscētā “netīrā nauda”

9. janvārī 20:20

Karš ar noziedzīgi iegūto naudu nozīmē arī lielāku konfiscēto līdzekļu apmēru. Ja tiesa atbilstoši lems, tad tuvākajos gados konfiscēs un budžetā nonāks vairāki simti “ABLV bank” esoši miljoni. Likumsargi un uzraugi vēlas arī sev daļu šīs naudas, pret ko iebilst Finanšu ministrija.

2017. gadā Māra Kučinska valdība nolēma, ka daļa noziedzniekiem konfiscētās naudas nonāks īpašā fondā. Tas finansētu izmeklējošo iestāžu modernizāciju, atbalstu noziegumos cietušajiem un citus sociālus mērķus. Tā rīkoties ieteica “Moneyval”, līdzīgi fondi jau bija izveidoti arī vairākās citās Eiropas valstīs.

Tobrīd gadā budžetā nonāca ap pusotru miljonu konfiscētas naudas, īpašajā fondā – mazāk par miljonu. Drošības pēc fondam noteica divu miljonu griestus. Par naudas sadali lemj premjera vadītā Noziedzības novēršanas padome.

Piemēram, pagājušajā gadā gandrīz pusmiljonu eiro saņēma KNAB mobilo ierīču identificēšanas iekārtas pirkšanai, pusmiljonu  – Veselības ministrija tiesu medicīniskās ekspertīzes uzlabošanai, Valsts policija pirka dronu, mobilo triecienu komplektu, pārbūvēja mikroautobusus par mobiliem ofisiem.

Iestāžu pieprasījumi ir lielāki par pieejamo. Lielākoties tās prasa līdzekļus, lai nopirktu iekārtas, kam pašu budžetā naudas nepietiek un sūta darbiniekus uz kursiem.

Indra Gratkovska
Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore

“Praksē parasti ir tā, ka tā kopējā summa pārsniedz Konfiskācijas fonda kontā pieejamos līdzekļus, līdz ar to atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Tieslietu ministrijai ir jāvienojas ar šiem līdzekļu pieprasītājiem, tātad ar visām iestādēm par atbalstāmajiem un uz Noziedzības novēršanas padomi virzāmajiem pasākumiem.”

Gadu pēc fonda izveidošanas pienāca “ABLV bankas” krahs un Latvija bija spiesta sākt karu pret naudas atmazgātājiem, kas izmanto vietējās bankas. Konfiscētās summas sāka strauji augt. Pagājušajā gadā valsts makā nonāca jau 64 miljoni konfiscētu līdzekļu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Patlaban nauda Konfiskācijas fondā gadā nedrīkst pārsniegt divus miljonus eiro. Tiesībsargājošās iestādes vēlas pieejamos līdzekļus palielināt, kam neiebilst arī atbildīgā Tieslietu ministrija. Drīzumā Valsts policija jautājumu skatīs virzīšanai Noziedzības novēršanas padomē.

Pēdējo divu gadu laikā Iekšlietu ministrija divreiz valdībā virzījusi ieceri griestus atcelt, bet pēc Finanšu ministrijas iebildumiem ideja līdz Ministru kabineta sēdei nemaz nenonāca. Tagad Iekšlietu ministrija konfiskācijas fondam atmetusi ar roku un to palielināt prasīs pēc pandēmijas beigām.

Taču izmeklējošās iestādes samierināties nevēlas. Turpmākajos gados tiesas lems par “ABLV bankā” un citās kredītiestādēs arestētajiem 600 miljoniem eiro. Kopumā policija pagājušajā gadā arestējusi mantu 1,5 miljarda vērtībā. Uz tāda fona divi miljoni ir niecīga summa.

Andrejs Grišins
Valsts policijas priekšnieka vietnieks, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks

“Divi miljoni vien Valsts policijai būtu nepieciešami, lai varētu moderni attīstīt tikai un vienīgi augstās tehnoloģijas pierādījumi fiksēšanai un iegūšanai.”

Uz naudu pretendē ne tikai policija, bet arī KNAB, VID Nodokļu un muitas policija, prokuratūra, Iekšlietu ministrija. Iecerētajai palīdzībai noziegumos cietušajiem nekas pāri nepaliek. Finanšu izlūkošanas dienests vēlas, lai tam no konfiscētās naudas tiktu iezīmēta daļa.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ilze Znotiņa
Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece

“Šis te apjoms – divi miljonu eiro – nav mainījies kopš 2017. gada, kad fonds tika izveidots. Mēs esam rosinājuši, ka varbūt ir jāpārdomā šis te apjoms un vissvarīgākais, kas ir jāpārdomā, ir, tieši kādā veidā notiek sadale.”

Varbūt ir jārunā par precīzāku mehānismu, kādā veidā notiek sadale. Šobrīd sadales principi nav nodefinēti likumā. Tad tas ir diemžēl ir neskaidrs process, kura rezultātā kāds ir priecīgāks, kāds nav tik priecīgs. Finanšu izlūkošanas dienests nav ietverts likumā kā konfiskācijas fonda saņēmējs. Mēs domājam, ka tas ir vēl viens iemesls, kāpēc ir dažas lietas, kuras valstij būtu jāpārskata.

Likumsargi ar dienestu gan dalīties gan negrib, it īpaši tādēļ, ka prognozē tam darba apjoma samazinājumu.

Dienesta galvenais darbs līdz šim bija “ABLV bankā” esošās naudas pārbaudes. Tās šogad noslēgsies. Iestādes vadītāja gan apgalvo, ka darba mazāk nepaliks, jo dienesta nākamās prioritātes būs vietējo krāpnieku, nodokļu shēmotāju un korumpantu pieķeršana.

“Ziņojumu skaits pakāpeniski samazinās. 2017. gadā mēs saņēmām gandrīz 8000 aizdomīgu darījumu ziņojumus, tad pagājušajā gadā mēs saņēmām tikai 5700 ziņojumu. Tas nav maz,” pastāstīja Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

“Nekā personīga”: “Vai var prognozēt, ka tuvākajos gados ziņojumu skaits, ko FID saņem, kritīsies?”

Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa: “Es gribētu cerēt, ka tas kritīsies par to riska profilu, par kuru mēs esam strādājuši līdz šim, un tas jau notiek. Patlaban FID darbības fokuss nu jau otro gadu ir vērsts uz otru riska profilu, kas valstī ir definēts, un tie ir vietējie noziegumi, kas ģenerē noziedzīgus līdzekļus. Un tie ir gan mūsu pašu vietējā korupcija, gan ēnu ekonomikas sastāvdaļa nodokļu noziegumu, gan krāpšana, gan kontrabanda.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Finanšu izlūkošanas dienests līdz šim saņēmis finansējumu jaunas ziņošanas sistēmas ieviešanai, informācijas tehnoloģiju attīstībai. Ar lielāku atbalstu dienests sola kļūt par inovāciju centru reģionā naudas atmazgāšanas apkarošanā.

Konfiskācijas fonds tiesībsargājošajās iestādēs kalpo par ielāpu. Tas ļauj iegādāties modernas iekārtas, kam pašu iestāžu budžetā nauda neatrodas. Apsolot tām konkrētu daļu no konfiscētiem līdzekļiem var rasties šaubas par motivāciju līdzekļu iesaldēšanā, arestēšanā un finālā konfiscēšanā.

Andrejs Grišins
Valsts policijas priekšnieka vietnieks, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks

“Es laikam nesaskatītu šeit interešu konfliktu, jo galu galā policists rīkojas atbilstoši esošajam regulējumam. Šīs visas procedūras nosaka Kriminālprocesa likums, ir uzraugošās institūcijas. Mums jau nav pašmērķis konfiscēt to mantu. Šeit nekādā gadījumā neiet runa, ka policisti tiktu stimulēti vai motivēti, izmaksājot viņiem piemaksas vai atalgojumus. Šeit iet runa tikai un vienīgi, lai investētu tiesībsargājošo iestāžu struktūrā, infrastruktūrā vai atsevišķu specifisku ierīču iegādei.”

Tagad izmeklētājiem ir pienākums pārbaudīt policijai zināmo iepriekš jau pieķerto likumpārkāpēju oficiālo ienākumu atbilstību dzīves līmenim. Ja tie neatbilst, tad līdzekļus uzskata par noziedzīgi iegūtiem, ja vien persona nevarēs pierādīt pretējo.

2021. gadā no Konfiskācijas fonda piešķirtā nauda eiro naudas izteiksmē

KNAB
  • Mobilo iekārtu identificēšanas iekārta – 452 117 eiro
  • Specializētas apmācības darbam ar iekārtu – 14 302 eiro
  • Šifrēšanas iekārta – 23 000 eiro
VID
  • Specializētā darbstacija pierādījumu iegūšanai un apstrādei (4 gab.) – 134 800 eiro
  • Speciālā programmatūra paroļu laušanai un kriptētu datu dešifrēšanai – 7 495 eiro
  • Miniatūras audio ierakstīšanas ierīces kopā ar attālinātas piekļuves moduli – 43 000 eiro
  • Gāzu hromatogrāfs ar trīskārša kvadrupola masas spektometru – 143 065 eiro
Valsts policija
  • Multivalūtu banknošu skaitītājs (2 gab.) – 1990 eiro
  • Banknošu skaitītājs 2115 eiro
  • Speciāli aprīkota automašīna 52 385 eiro
  • Bezpilota gaisa kuģis 40 000 eiro
  • Mobilo triecienu komplekts 152 615 eiro
  • 2 mikroautobusu salonu pārbūve par mobilajiem ofisiem, datortehnikas instalācija 70 000 eiro
  • HDD 18TB diski (60 gab.) 42 000 eiro
  • Gāzu hromotogrāfa komplekts 85 000 eiro
  • Diožu matricas detektors 25 000 eiro
  • Rentgena struktūras izpētes iekārta 85 000 eiro
Valsts robežsardze
  • GPS trekeri (20 gab.) – 2000 eiro
  • Tālvadības gaisa kuģu pilotu apmācība (4 amatpersonas) – 3160 eiro
  • Bezpilota gaisa kuģis – 13 000 eiro
  • Nakts redzamības kamera – 5000 eiro
  • Termāla un dienas kamera – 11 000 eiro
  • Analītiskā programmatūra – 41 866 eiro
  • Analītiskā programmatūra – 9100 eiro
Iekšējās drošības birojs
  • Sertificēta tehniskā atbalsta veikšanai nodarbināto kursi – 16 432 eiro
  • Analītiskā atbalsta veikšanai nodarbināto kursi – 6907 eiro
Finanšu izlūkošanas dienests
  • Pētījums par mašīnapmācības metožu pielietojumu aizdomīgu finanšu darījumu atklāšanai – 100 000 eiro
Labklājības ministrija
  • Virtuālās realitātes terapijai pusaudžiem nepieciešamās iekārtas – 9325 eiro
  • Speciālistu apmācības – 7018 eiro
  • Konsultāciju nodrošināšana – 63 356 eiro
Tieslietu ministrija
  • Velkmes skapis tiesu ekspertīžu veikšanai 24 200 eiro
  • Titrēšanas iekārta tiesu ekspertīžu veikšanai 12 100 eiro
  • Tiesu informatīvās sistēmas papildinājumi 19 413 eiro
  • Microstrategy pilnveide 5587 eiro
  • Videokonferenču iekārtas 34 142 eiro
  • Ekrāni elektronisko lietas materiālu attēlošanai 38 434 eiro
  • Servisa izstrāde un servisa publicēšana API Pārvaldniekā 5990 eiro
  • Servisa izmantošana PLG ziņotāja risinājumā 1089 eiro
Veselības ministrija (Tiesu ekspertīzei)
  • Real-time PCR iekārta 60 161 eiro
  • Real-time PCR iekārtas reaktīvu komplekts (3 kompl.) 5082 eiro
  • Ultravioletās/Infrasarkanās gaismas lampa ar piederumiem  35 816 eiro
  • Ūdens dejonizācijas iekārta 4976 eiro
  • Automātiskais UV sanitizācijas modulis ūdens dejonizācijas iekārtas tvertnei 408 eiro
  • Augstas veiktspējas centrifūga 2971 eiro
  • Medicīniskā saldētava 2638 eiro
  • Ultra-augstas efektivitātes šķidrumu hromatogrāfijas sistēma ar tandēma masspektrometrisko detektoru un automātiskās klīnisko paraugu sagatavošanas sistēmas moduli 363 000 eiro
Prokuratūra
  • Licenču iegāde – 25 650 eiro
  • Apmācības darbam ar programmatūru – 11 495 eiro
  • Prokuratūras IT drošības infrastruktūra – 11 890 eiro

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm