Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Eksperti pieļauj, ka ECB tomēr varētu mazināt procentu likmju celšanas tempu
Pēdējās nepilnas divas nedēļās sev līdz nesušas pamatīgu šoku starptautiskajā banku nozarē un pasaules finanšu tirgos. Speciālisti mierina, ka nav pamata bažām par 2008. gada scenārija atkārtošanos, taču prognozējams, ka centrālās bankas varētu vismaz piebremzēt ar procentu likmju celšanu, kas sadārdzina iedzīvotāju kredītmaksājumus.
Centrālajām bankām galvenais monetārās politikas instruments, lai ietekmētu inflāciju, ir procentu likmes. Tās var samazināt vai palielināt, tādējādi sadārdzinot kredītus. Līdzīgi, vadot automašīnu – mēģināt atrast līdzsvaru un neuztaisīt avāriju ar kādiem krasiem pavērsieniem. Lai nebūtu tā.
Latvijas Bankā pēdējā laika strauju procentlikmju kāpumu raksturo kā rūgtas zāles. Un tik tiešām – kā antibiotiku lietošana. Šādi ārstējot inflāciju, arī šis tas cits organismā var neizturēt.
To redzējām aizpagājušajā nedēļā, kad sabruka ASV Silīcija ielejas banka. Pēc tam finanšu tirgos liela nervozitāte, un kā pa ķēdīti jaunas problēmas jau gadiem dažādu likstu nomocītajam Šveices banku milzim “Credit Suisse”. To bija jāglābj, un šo vēsturisko kredītiestādi nedēļa nogalē pārņēma tiešais konkurents.
Varētu pat šķist pretrunīgi. Ziņās stāstām, ka, no vienas puses, procentu likmju kāpuma iespaidā kredītiestādes labi pelna, no otras puses, tas tām var radīt problēmas. Te skaidrojums banku biznesa specifikā. Kredītiestādes naudu nevis vienkārši tur nosacīti seifā, bet arī investē. Piemēram, pērk valsts obligācijas. Iepriekšējos gados sapirktās parādzīmes kļuvušas nevērtīgas salīdzinājumā ar tām, kas patlaban pieejamas tirgū pēc procentu likmju celšanas. Ja klienti sāk vairāk atprasīt naudu un bankai jāpārdod šie vecie vērtspapīri, tās cieš zaudējumus. Tālāk jau tikai jautājums, cik prātīgi vai pārgalvīgi vadīts šis risks.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” atzina, ka finanšu tirgos ir stress Vai šīs investoru bažas var realizēties arī kādās tālākās problēmas, to pateikt skaidri nevar.
“To zina varbūt tikai nākotnes kāršu licēji. Nenoteiktība viennozīmīgi ir augsta, pārmaiņas ekonomikā ir bijušas krasas. Inflācija joprojām ir augsta, līdz ar to likmju kāpums joprojām ir nepieciešams. Tādās situācijas, visticamāk, kāds no tirgus dalībniekiem kaut kādas kļūdas savā biznesa stratēģijā ir pieļāvis, bet šajā brīdī nudien nevajag salīdzināt situāciju ar 2008. gadu,” teic Kazāks.
Tagad Eiropas kredītiestādes ir ciešāk uzraudzītas, labāk kapitalizētas, tām ir vairāk finanšu resursi pieejami un arī centrālās bankas rīcībā ir instrumenti, lai situācija stabilizētu, ja kaut kas noiet greizi.
Eksperti gan vērtē, ka pēdējo nedēļu notikumi var sabremzēt centrālo banku uzņemto procentlikmju celšanas tempu – gan ASV, gan otrpus okeānam.
“Arī Eiropā šī potenciālā banku krīze var novest pie tā, ka mums iedzīvotājiem par kredītiem varētu nebūtu tik straujš maksājumu pieaugums, kāds bija paredzēts iepriekš. Tā būtu labā ziņā. Sliktā ziņa, ka grūtāk būs cīnīties ar inflāciju,” pauž Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.
“Sarežģīts uzdevums – inflācijas apkarošanu savienot ar finanšu sistēmas stabilitāti. Es domāju, ka, protams, arī Eiropas Centrālajai bankai nāksies ņemt vērā notikumus, kādi ir, un mēs varam cerēt, ka šī sērga vai nestabilitāti neizplatīsies tālāk,” norāda “Prudentia” valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.
Pirmajiem par tālāko ar procentu likmēm būs jāizšķiras amerikāņiem. Trešdien gaidāms Federālās rezervju sistēmas lēmums.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
