Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Dzīves dārdzība: Latvijā kredītņēmēju ikmēneša maksājumi turpinās pieaugt
Latvijas kredītņēmējiem jārēķinās, ka arī turpmāk ikmēneša maksājumi pieaugs. Eiropas Centrālā Banka (ECB) turpina procentu likmju celšanu nolūkā slāpēt inflāciju, un augstāko punktu, visticamāk, vēl neesam sasnieguši. Šīm izmaiņām arī vajadzētu izraisīt noguldījumu likmju pieaugumu iedzīvotājiem, bet pagaidām to var knapi manīt.
Aizvadītajā vasarā Eiropas Centrālā banka izdarīja kaut ko, ko nebijām piedzīvojuši 11 gadu un vispār kopš esam eiro zonā. Proti, cēla procentu likmes. Ar tām centrālās bankas nosaka, cik kredītiestādēm izmaksās aizņemties no tām un cik uzglabāt naudu.
Ar šo monetārās politikas rīku centrālās bankas var stimulēt vai – tieši otrādi – slāpēt ekonomiku. Pašreizējās augstās inflācijas apstākļos nolemts darīt otro. Augstākas procentu likmes nozīmē dārgākus kredītus. Gan jaunus, gan jau esošos. Varētu šķist pat neloģiski. Cīnīties pret dzīves dārdzības pieaugumu kaut ko vēl papildus sadārdzinot, bet teorijā – ja naudas cenas palielinās, valstis rūpīgāk plānos tēriņus, uzņēmumi varbūt atliks kādu investīciju projektu, iedzīvotāji vairāk taupīs. Turklāt lieli aizņēmumi ir mazākajai daļai cilvēku, bet no inflācijas cieš visi.
Līdz ar ECB lēmumiem pieaug naudas tirgus indekss EURIBOR, kas tiešā veidā ietekmē aizņēmumu procentu maksājumus. TV3 Ziņas apkopoja aptuveni pussmita kredītņēmeju piemērus, un izmaksas mēnesī pieaug ļoti plašā amplitūdā – no padsmit eiro līdz pat summām, kas jau pārsniedz 200 eiro. Atkarībā no parāda atlikuma, termiņa un citiem nosacījumiem.
Finanšu nozares asociācijā stāsta, ka ECB lēmumu jau izjūt. Pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem krities par aptuveni trešdaļu, savukārt uzņēmēju pusē tas vēl nav redzams. Parādās arī divas pretējas tendences. Ir iedzīvotāji, kuri sākuši interesēties par iespējām segt savas saistības pirms termiņa, bet ir arī tādi, kuriem jaunais izmaksu slogs ir par lielu un jāvēršas pie bankas. Procentu maksājumus ir faktiski dubultojies, kopējam pieaugot varbūt pat par 40%.
“Šobrīd mēs tādu lielu sistēmisku drāmu neredzam. ar 2008. un 2009. gadu vispār nav salīdzināms. Visbiežāk runa ir par to, ka šobrīd kredītu atmaksā pēc 10 gadu termiņa. Kā būtu, ja atmaksātu pē 20 gadu termiņa.”
ECB nākamo procentlikmju kāpumu varētu izziņot jau martā. Eiropas Centrālā banka nav kaut kāda tāla institūcija, kurā nekās teikšanas nebūtu Latvijai. Visās šajās sanāksmēs un lēmumos piedalās arī mūsu centrālās bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks.
“Tik tālu, cik būs nepieciešams”. Atbild Latvijas Bankas prezidents, taujāts, cik tālu ECB gatava iet likmju celšanā. Esam jau situācijā, kad daudzi cenas ceļ ne tikai izmaksu pieaugumu dēļ, bet arī tāpēc, ka vienkārši visi ceļ cenas.
“Tas galvenais iemesls ir tiešām aizsargāt mazāk turīgos iedzīvotājus un ekonomiku kopumā no ilgstošas inflācijas problēmām. Jā, diemžēl sākumā tas var būt sāpīgi, jo likmju kāpums piebremzē ekonomisko aktivitāti, bet diemžēl tā ir neizbēgama lieta,” pauž Kazāks.
ECB stingrie lēmumi un retorika liecina, ka, visticamāk, tā vēl neredz cerēto reakciju no valstu valdībām, lai tās pārlieku netērētos, vērtē Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes dekāns. Un centrālo baņķieru lēmums esot pamatots. Citas receptes vienkārši nav.
Paralēli, augot procentu likmēm, būtu arī jāaug iedzīvotāju noguldījumu likmēm, bet bankas to dara ļoti bikli un savstarpēji praktiski nekonkurē par depozītiem.
“Kā rezultātā iedzīvotājiem nav izvēles. Pie kā tas var novest? Tas novedīs pie būtiska komercbanku peļņas pieauguma. Un bēdīgā ziņa, ka lielākā daļā šīs peļņas droši vien aizies akcionāriem, kas neatrodas Latvijā,” saka Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš
Jau pērn Latvijas finanšu iestāžu peļņa pieauga par ceturtdaļu, pārsniedzot 300 miljonu eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
