Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Dramatiska nedēļa banku pasaulē; ECB turpina kareivīgi celt procentu likmes
Dramatiska nedēļa aizvadīta starptautiskajā banku nozarē. Pēc divu kredītiestāžu sabrukuma ASV un nemieru vējiem akciju tirgos, sākās paralēļu vilkšana ar 2008. gada finanšu krīzes sākumu. Lai arī satricinājumus nevar izslēgt, eksperti mierina, ka tagad banku nozare ir daudz spēcīgāka nekā pirms gadiem 15.
Banku lietas sabiedriski allaž bijis ļoti jūtīgs temats. Galu galā mēs tām uzticām savu naudu. Regulējums neparedz, ka kredītiestādēm visi noguldījumi būtu jātur brīvi, uzreiz pieejami. Tās tos var investēt tālāk. Potenciālas problēmas var rasties, ja sabrūk sabiedrības uzticēšanās konkrētām bankām un daudzi cilvēki mēģina savu naudu atprasīt.
Beigas var pienākt ļoti ātri. Par to pagājušās nedēļas nogalē pārliecinājās divas ASV kredītiestādes, tai skaitā 16. lielākā – “Silicon Valley Bank”. Tās vadība bija pārgalvīga un sapirkusies ilgtermiņa vērtspapīrus ar tam laikam atbilstošām zemām procentu likmēm.
Kad klienti sāka vairāk atprasīt savu naudu, kredītiestāde, lai tiktu pie izmaksājamiem līdzekļiem, bija spiesta sākt pārdot šīs obligācijas un te viens ļoti liels “bet”. Centrālās bankas dramatiski cēlušas procentu likmes nolūkā cīnīties pret inflāciju, tāpēc tagad tirgū ir krietni ienesīgāki vērtspapīri. Silīcija ielejas bankas parādzīmes par nominālo vērtību īsti nevienam nebija vajadzīgi, tāpēc tie jātirgo ar zaudējumiem.
Sākas klasiska tā sauktā banku panika. Investori dienas laikā mēģināja izņemt no šīs pamatā tehnoloģiju jaunuzņēmumus apkalpojošās kredītiestādes 42 miljardus dolāru. Regulatoram nācās apturēt tās darbību. Otrs lielākais bankas sabrukums ASV vēsturē.
“Silīcija ielejas bankā koncentrējās daudz riska kapitālistu un cilvēku, kuri biji savstarpēji saistīti. Informācija izplatījās ļoti ātri, un mēs zinām, ka jebkuru banku var nosist ar avīzi. Tajā brīdī, kad visi saprot, ka tur ir problēmas, viņi steidzās izņemt naudu. Ja nav kaut kāda atbalsta, neviena finanšu institūcija nav spējīga vienlaikus visiem klientiem izsniegt visu naudu,” saka investīciju banķieris Ģirts Rungainis.
Starp citu, bankas vadītājs pārdeva savas akcijas daudzu miljonu vērtībā jau dažas nedēļas iepriekš. Sākās spraiga diskusija, ko darīt tālāk. Noguldījumu garantiju fonds apdrošina depozītus līdz 250 tūkstošu apmērā, bet daudziem tie ir krietni lielāki. Bažās par domino efektu uz citām mazākām kredītiestādēm valdība nolēma segt noguldījumus pilnā apmērā. Prezidents dažu minūšu uzrunā trīsreiz uzsvēra vārdu “drošs” vai “drošībā”, runājot par bankām un klientu naudu.
“Trešais citāts Mums ir pienākums izmaksāt algu. Mums ir elektrobizness, un šopēcpusdien mums jāizmaksā alga. Tāpēc esmu šeit,” saka “Silicon Valley Bank” klients Deivs Berijs.
“Mēs bijām panikā. Es domāju, ka daudzi no mums bija panikā. Mēģinājām saprast, kā varam ātrumā atvērt citu bankas kontu, vai mēs vispār varēsim dabūt savu naudu vai arī tā paliks bankā,” norāda “Silicon Valley Bank” klients Abi Mahesvari.
No Ņujorkas līdz Āzijai. Starptautiskie finanšu tirgi šonedēļ satricināti. Nervozitātei virmojot gaisā, investori sāk lūkot, no kurām vēl bankām, tā teikt, derētu notīties. Šādā gaisotnē līdz rekordzemam līmenim nogāzās jau gadiem dažādu likstu nomocītās Šveices “Credit Suisse” akciju cena. Šī ir viena no pasaules banku trīsdesmitnieka, kas uzskatāmas par pārākām lielām, lai ļautu tām bankrotēt. Iesaistījās Šveices centrālā banka ar potenciāli pat 50 miljardu aizdevumu.
Speciālisti sāk pieļaut, ka šīs naudas pasaules nedienas varētu slāpēt tempu, kādā centrālās bankas ceļ procentu likmes.
“Šīs nedēļas laikā ir finanšu tirgos uzstādīti visādi rekordi. To apraksts parasti sākas ar vārdiem “Visu laiku lielākais”, piemēram, ASV divgadīgo valsts parādzīmju procentlikmju kritums. Ir tāds teiciens finanšu tirgos. Tad, kad notiek procentu likmju celšana, tad federālo rezervju sistēma ceļ likmes, līdz kaut kas salūzt. Tas ir signāls, ka vajag piebremzēt. Un šobrīd kaut kas ir salūzis,” saka bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.
Par Savienotajām Valstīm joprojām atvērts jautājums, bet Eiropas Centrālā Banka savu kareivīgo nostāju šonedēļ nemazināja un izziņoja kārtējo procentu likmju celšanu. Vecā kontinenta banku sektors esot krietni spēcīgs nekā 2008. gadā, kad bēdīgi slavenā ASV investīciju giganta “Lehman Brothers” bankrots deva izšķirošu grūdienu globālajā finanšu krīzē.
“Protams, mēs apzināmies mūsu vēsturi un to, kas ir darīts pagātnē, bet mēs visi esam pārliecināti, ka šodienas lēmums ir stingrs un nepieciešams. Kā jau ļoti precīzi norādījām, arī nākotnē mēs paļausimies uz datiem,” teic Eiropas Centrālas Bankas prezidente Kristīne Lagarda.
Eiropas Centrālās Bankas vadītāja arī atzina, ka vēl neredz, kur būtu procentu likmju virsotne. Kredītņēmējiem, kuru aizdevuma maksājumi piesaistīti EURIBOR likmei, tās nav labas ziņas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
