Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Centrālā banka sagaida nīkulīgu gadu Latvijas ekonomikas izaugsmē
Latvijas ekonomiskajai izaugsmei priekšā nīkulīgs gads, uzskata mūsu centrālajā bankā. Sagaidāms, ka arī turpināsies kredītmaksājumus sadārdzinošā procentlikmju celšana, jo inflācija sarūk gausi. Tai skaitā saistībā ar uzņēmumu vēlmi iedzīvoties augstās dzīvēs dārdzības apstākļos, vēsta TV3 Ziņas.
Centrālie baņķieri Latvijas ekonomikai šogad vairs neprognozē recesiju, taču izaugsme tik un tā būs nīkulīga un inflācija atkāpjas tikai lēnām, tai skaitā uzņēmumu negausības dēļ.
Latvijas Banka regulāri aktualizē savas makroekonomiskās prognozes. Var jau šķist, kas no tā? Taču centrālo baņķieru aplēses ir vienas no svarīgākajām valstī un jo lēnāk aug ekonomika, jo mazāki budžeta ieņēmumi, jo knapāk valsts var tērēties, piemēram, patlaban tik aktuālajām mediķu un skolotāju algām.
Pašreizējais skats uz mūsu tautsaimniecības attīstību joprojām pablāvs.
“Kopumā izaugsmes ziņā diemžēl joprojām diezgan nīkulīgs skats, lai gan mazliet labāks nekā iepriekš gaidīts. Redzam, ka bezdarbs nav būtiski audzis, Latvija, visticamāk, recesijā neieslīdēs. Vairāk tādas lēnas nīkulīgas izaugsmes gads. Attiecībā uz inflāciju labā ziņa ir, ka pasaulē energoresursu cenas ir samazinājušās.”
Atbilstoši Latvijas Bankas prognozēm ekonomikas lejupslīdes vietā šogad gaidāms neliels pieaugums, savukārt inflācijas prognoze samazināta līdz vidēji 10%.
Tomēr dzīves dārdzības līkne nekrīt tik strauji, cik gribētos un arī tik strauji, cik varētu sagaidīt. Iemesls tam varētu slēpties šajā grafikā. Šī tumši zilā līkne ir kopējā inflācija, savukārt šīs krāsainās zonās jau to sīkāki veidojošie faktori. Piemēram, algu kāpuma spiediens, naftas un globālās pārtikas cenas. Interesantāka ir šī pelēkā daļa zem nosaukuma cita faktori – pēc būtības aptuveni trešdaļai inflācijas tāda skaidra pamatojuma īsti nav.
Latvijas Bankā pieļauj, ka, no vienas puses, tas varētu būt saistīts ar augsto nenoteiktību. Uzņēmumi daļu inflācijas nākotnes gaidu “ieceno” jau šobrīd. No otras puses, pamats domāt arī vienkārši par komersantu negausību.
“Gadījumi, kur uzņēmumam izmaksas nav pieaugušas, bet paskatās apkārt – visi ceļas cenas. Tad arī mēģina celt cenas. Situācijā, kad inflācija aug strauji, faktiski mainīt cenas kļūst daudz lētāk, ja tās var izteikties.”
Kā to mainīt? Iedzīvotājiem varētu sākt vairāk, tā teikt, balsot ar maciņu. Tāpat sagaidāms, ka Eiropas Centrālā Banka turpinās celt procentu likmi, cīnoties pret inflāciju. Tas savukārt sadārdzina Latvijas kredītņēmēju ikmēneša maksājumus.
Bankā patlaban arī bažas par Latvijas spēju laikus un pilnvērtīgi apgūt Eiropas fondus, lai šī nauda neaiziet mūsu valstij garām. Tāpat joprojām aktuāls temats ir kūtrā kreditēšana, par ko pēdējā laikā jau asākos toņos spriež centrālā banka ar kolēģiem no komerciālā sektora.
Iespējams, tieši tāpēc šodienas pasākumā – atšķirībā no iepriekšējām reizēm – nebija atnācis neviens komercbanku ekonomists.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
