Banku analītiķi: Nākamā gada pirmajā pusē inflācija Latvijā sāks mazināties

Nākamā gada pirmajā pusē inflācija Latvijā sāks mazināties, tomēr cenu līmenis ir ievirzīts neatgriezeniski augstākā pakāpē, pavēstīja banku analītiķi.

2022. gada 8. decembrī 16:09

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane skaidro, ka Latvijā joprojām ir aktuāls straujš enerģijas un pārtikas cenu pieaugums, līdz ar to inflācija novembrī, salīdzinot ar periodu pirms gada, bija 21,8%.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Lai gan enerģijas cenu ierobežošanai jau iepriekšējos mēnešos ir stājusies spēkā virkne valdības atbalsta pasākumu gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem, pārtikas cenas joprojām kāpj strauji, norāda Opmane. Cenas pieaug gan neapstrādātai pārtikai globālajā tirgū, tās palielina arī uzņēmēji, jo jādarbojas augstāku energoresursu cenu un arī augstāka nodarbināto atalgojuma vidē.

Opmane uzskata, ka zemāk atalgotos darbiniekus varētu iepriecināt minimālās algas celšana tuvākajos gados. Lai gan tas palīdz uzlabot pirktspēju tieši šajās iedzīvotāju grupās, jāatceras, ka lielāks atalgojums uzņēmējam ir papildus izmaksas. Nav mazsvarīgi, ka liela daļa no ienākumiem iedzīvotājiem, kas strādā par minimālo algu, tiek patērēta, nevis uzkrāta.

“No vienas puses, tas ir jauki un liek tautsaimniecībai aktīvāk darboties, no otras puses, ja atceramies ekonomikas pamatlikumus, lielāks pieprasījums un lielākas izmaksas uzņēmējiem nozīmē arī turpmāku spiedienu uz cenu kāpumu. Svarīgi ir arī tas, no kādiem avotiem uzņēmumi šo algu pieaugumu kompensēs. Versijas ir dažādas – jaunos izdevumus pārlikt uz preču un pakalpojumu pircējiem, proti, paceļot cenas, vai arī atsacīties no kādas savas peļņas daļas, kas vairumā nozaru, tiesa ne visās, Latvijā vēl ir gana liela,” pauž Opmane.

Savukārt, skatoties uz kaimiņvalstīm, Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu ir eirozonas inflācijas līderos. Opmane norāda, ka pagaidām vēl visām valstīm nav publicēts saskaņotais patēriņu cenu indekss (inflācijas rādītājs, ko izmanto starptautiskai valstu salīdzināšanai), bet tā ātrais novērtējums liek domāt, ka Latvija pirmo reizi kopš straujā cenu pieauguma sākuma varētu ierindoties saraksta pirmajā vietā ar augstāko inflāciju. Augsta inflācija ir visā eirozonā, bet pie mums tā pašlaik izjūtama visvairāk.

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzsver, ka inflācija Latvijā joprojām pārsniedz 20%, tomēr kopš jūlija inflācija ir stabilizējusies un nākamā gada pirmajā pusē inflācija Latvijā sāks mazināties. Inflācijas stabilizēšanās gan nenozīmē, ka cenas Latvijā vairs neaug un novembrī salīdzinājumā ar oktobri patēriņa cenas Latvijā pieauga par 1,1%. Āboliņš norāda, ka tas joprojām ir pietiekami liels cenu pieaugums, tomēr ļoti straujais cenu lēciens, ko redzējām pirmajos mēnešos pēc kara sākuma Ukrainā, viņaprāt, ir beidzies.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Energoresursu cenas Eiropā un Latvijā ir augstas, bet tās ir stabilizējušās un ievērojami zemākas nekā tās bija vasaras beigās, pat neskatoties uz aukstāka laika iestāšanos. Igaunijā inflācija jau ir sarukusi no 25% uz 21% un arī Latvijā nākamā gada pirmajā pusē inflācija sāks mazināties. Pēc Āboliņa prognozēm, nākamā gada vasaras otrajā pusē inflācija Latvijā varētu noslīdēt zem 10%.

Energoresursu cenu stabilizēšanās nav vienīgais signāls, kas Āboliņam liek domāt, ka inflācija tuvākajos mēnešos sāks mazināties. Ekonomists norāda, ka cenu spiediens ir mazinājies arī citās jomās. Piemēram, jūras konteineru pārvadājuma izmaksas starp Eiropu un Ķīnu kopš šī gada janvāra ir sarukušas par vairāk nekā 80%, un ir atgriezušās iepriekšējā līmenī. Tāpat ir uzlabojusies preču pieejamība, preču krājumu līmenis ir ievērojami pieaudzis, savukārt patēriņš kļūst vājāks dēļ inflācijas.

Tas nozīmē, skaidro Āboliņš, ka preču pusē inflācijas spiediens ir ļoti būtiski samazinājies un vietām ir iespējami pat cenu kritumi. Papildus tam arī pārtikas cenas pasaulē kopš marta ir sarukušas par 15%, lai arī pagaidām tas vēl neatspoguļojas Latvijas veikalos un novembrī pārtikas cenas Latvijā pieauga 1,7% salīdzinājumā ar oktobri.

Transporta izmaksu un pasaules pārtikas cenu kritums ir pozitīvs signāls, tomēr inflācijas attīstību Latvijā joprojām ir ļoti grūti prognozēt, atzīst Āboliņš. Tuvākā gada laikā inflācijas dinamiku Latvijā ļoti lielā mērā turpinās noteikt energoresursu cenas. Āboliņa ieskatā, labā ziņa ir tā, ka energoresursu nepietiekamības riski ir mazinājušies un dabasgāzes krājumi gan mūsu reģionā, gan Eiropā ir lielāki nekā gaidīts. Strauja dabasgāzes cenu normalizēšanās un atgriešanās tuvāk iepriekšējam līmenim varētu radīt pat nelielu deflāciju, pieļauj ekonomists. Tomēr enerģijas krīze nav beigusies un riski ir gan šajā, gan nākamajā ziemā, kad būs pilnībā jāiztiek bez Krievijas gāzes. Un šobrīd ir sākusies ziema, tādēļ energoresursu cenas atkal kāpj.

Vienlaikus inflācijas procesi ekonomikā šobrīd vairs nav saistīti tikai ar energoresursu cenu kāpumu, uzsver Āboliņš. Novembrī salīdzinājumā ar oktobri patēriņa cenas Latvijā pieauga par 1,1% un iekšējo pakalpojumu cenu inflācija Latvijā jau otro mēnesi pēc kārtas pārsniedz 10%.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Āboliņš norāda, ka novembrim tik straujš cenu kāpums nav raksturīgs. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu atpūtas un kultūras pasākumu cenas novembrī pieauga par 8,8%, savukārt ēdināšanas un izmitināšanas pasākumu cenas par gandrīz 20%. Bezdarbs Latvijā ir zems un spiediens celt algas ir ļoti liels, lai arī trešajā ceturksnī algas Latvija pieauga vien par 6,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Āboliņš skaidro, ka par algu inflācijas spirāli pagaidām runāt vēl nevaram, taču inflācija arī nākamgad būs liels izaicinājums Latvijas ekonomikā. Pēc Āboliņa prognozēm inflācija Latvijā nākamgad varētu būt 8-10% robežās.

Savukārt “Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš atgādina, ka inflācija jau piecus mēnešus ir gandrīz nemainīgi augstā līmenī. Strautiņa ieskatā, šos vārdus vēl varēs atkārtot divus vai trīs mēnešus, pēc tam gada inflācijas rādītājs strauji samazināsies un nākamā gada beigās varētu būt tuvu nullei.

Straujš izejvielu cenu kāpums un neizbēgami sekojošais kritums Latvijai atnesīs patēriņa cenu samazināšanos kaut kad nākotnē, kas gan pilnībā nenodzēsīs notikušā kāpuma ietekmi, citiem vārdiem, cenu līmenis ir ievirzīts neatgriezeniski augstākā orbītā,” pauž Strautiņš.

Viņš atgādina, ka mēneša griezumā patēriņa cenas vēl aug, tās novembrī bija par 1,1% augstākas nekā oktobrī. Ja līdz šim dzīves dārdzības celšanā līdzīgi “grēkoja” trīs izmaksu posteņi – pārtika, mājoklis un transports -, tad pašlaik pēdējā nozīme strauji samazinās. Enerģijas biržas cenu kritums transporta izmaksās atspoguļojas visstraujāk, mājokļos patērētās enerģijas cenās ir lielāka inerce, kā arī joprojām slikti funkcionējošā Eiropas gāzes tirgus ietekme. Starpība starp mēneša inflāciju un tās vēsturisko normu oktobrī strauji samazinājās, bet novembrī atkal pieauga. Pārtikas un mājokļa izmaksu ietekme novembrī bija vienāda, veidojot 15 procentpunktus jeb vairāk nekā divas trešdaļas kopējā cenu kāpuma.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tikmēr pāri pasaulei jau veļas ražošanas izmaksu krituma vilnis, uzsver Strautiņš, norādot, ka pēdējā mēneša laikā tas ir lavīnveidīgi pastiprinājies. Viens iemesls ir dabiska tirgu reakcija uz pārmērībām – pie augstām cenām piedāvājums aug, pieprasījums samazinās, un agri vai vēlu tirgus vienmēr visu sakārto. Cits iemesls ir ne tik patīkams – pasaules ekonomika slīd recesijā.

Strautiņš informē, ka “S&P GSCI” izejvielu indekss eiro izteiksmē mēneša laikā kļuvis par 14,4% lētāks, bet “Freightos Global” konteineru indekss sarucis par 24,8%. Tērauda tirgus tā produktu daudzveidības dēļ izejvielu indeksos neatspoguļojas, taču šī pasaules ekonomikai īpaši svarīgā metāla cena ir pilnībā normalizējusies, atgriežoties 2020.gada beigu līmenī, atsevišķu produktu cenām pret pērnā gada rudens līmeni samazinoties pat vairāk nekā uz pusi. Caur iekārtu, transportlīdzekļu un celtniecības izmaksām šo cenu ietekme sasniedz visdažādākos patēriņa groza nodalījumus.

Pasaules rūpniecībai izšķiroši svarīgu preču un pakalpojumu cenas burtiski eksplodēja jau laikā, kad Latvijā vēl bija patēriņa cenu deflācija, kas turpinājās līdz 2021.gada februārim, skaidro Strautiņš. Šobrīd šie patērētāju acīm slēptie pasaules ekonomikas mašīnas mezgli, kas bija inflācijas zemestrīces epicentrs, rada pretēju – deflācijas – enerģiju, kuras viļņi jau veļas pircēju maku virzienā. Inflāciju šobrīd var salīdzināt ar koku, kas no ārpuses izskatās varens un nesatricināms, taču tā vidus jau ir caurs, uzskata Strautiņš.

Viņaprāt, jāapbruņojas ar pacietību un kritiski jāvērtē ražotāju un pakalpojumu sniedzēju piedāvājums. Reālajam iekšzemes kopproduktam (IKP) šogad augot apmēram par 2%, algu pirktspēja ir kritusies apmēram par desmito daļu, bet uzņēmumu peļņa ir pieaugusi. Acīmredzot straujo pārmaiņu jūklī patērētāji ir pieņēmuši cenu palielinājumus nekritiski, iepriekšējās cenu stabilitātes desmitgades laikā prātos izveidojušies priekšstati par saprātīgām izmaksām ir salauzti, un tagad ir īstais brīdis tos sākt atjaunot, uzskata Strautiņš.

“Laikā, kad pārtikas izejvielu cenas samazinās jau pusgadu, arī enerģijas cenas atkāpušās no virsotnēm, patērētājiem ir tiesības sagaidīt, ka cenas veikalos vismaz neturpina kāpt. Pret inflāciju var cīnīties ļoti dažādi, piemēram, papildinot ēdienu gatavošanas prasmju klāstu un esot gataviem mainīt izvēles jau veikalā, atkarībā no pieejamo produktu cenu saprātīguma. Visiem patērētājiem draudzīgi šūpojot jau izkurtējušo inflācijas koku, kādā brīdī atskanēs skaļš krakšķis,” norāda Strautiņš.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm