tv3.lv

Aptauja: 72% jauniešu Latvijā vēlētos saņemt vairāk nekā 800 eiro lielu atalgojumu

Lielākā daļa jeb 72% jauniešu Latvijā vēlētos saņemt vairāk nekā 800 eiro atalgojumu mēnesī pēc nodokļu nomaksas, to secinājusi “SEB banka”, kas jauniešu darba tirgu pēta jau ceturto gadu.

Aug arī jauniešu ambīcijas, – arvien lielāks jaunu cilvēku skaits nākotnē sagaida vismaz 1500 eiro lielu algu. Kamēr palielinās vidējais atalgojums valstī, jauniešu darba samaksas apmērs pēdējā gada laikā palicis nemainīgs.

Aptaujājot gandrīz 2000 jauniešu, secināts, ka gandrīz puse no tiem par savām zināšanām un prasmēm atbilstošs atalgojumu uzskata no 800 līdz 1200 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Realitātē gan jaunieši līdz 25 gadiem saņem vidēji par 200 eiro mazāku darba samaksu.

Ar katru gadu aug arī jauniešu ambīcijas, un nu jau katrs ceturtais jaunietis uzskata, ka darba devējam tiem būtu jāmaksā algu, kas nav mazāka par 1200 eiro uz rokas. Realitātē gan gandrīz 40% jauniešu alga ir krietni mazāka – no 500 līdz 800 eiro. Tas ir aptuveni tikpat, cik pērn.

“Mēs neredzam aptaujas rezultātos, ka īpaši strauji augtu jauniešu atalgojums. Ja iepriekšējos gados bija novērota tendence, ka tas notiek, tagad tas īsti tā nebija. Man nav īsti tam skaidrojuma. Viens varētu būt tas, ka šie salīdzinoši vienkāršie darbi, ko jaunieši dara, viņus mēģina dažādā veidā digitalizēt, automatizēt, robotizēt,” norāda “SEB Bankas” valdes loceklis Arnis Škapars.

Latvijā jaunieši strādāt sāk aptuveni 20 gadu vecumā. Līdz tam to galvenais iztikas avots ir stipendijas, vecāku vai radinieku dotā nauda. Līdz aptuveni 23 gadiem trešdaļa jauniešu strādā un mācās vienlaikus. Pilnvērtīgas darba gaitās Latvijā gandrīz visi jaunieši ir uzsākuši no 23 gadu vecuma.

Lai gan joprojām Latvijā jauniešu bezdarbs skaitās augstākais starp Baltijas valstīm (apmēram 12%), šobrīd jauniešiem darbu atrast esot viegli, uzskata “CV-Online Latvia” vadītājs Aivis Brodiņš. Nereti gan problēmas to arī izdarīt ir pašu jauniešu augstās ambīcijas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Dažiem jauniešiem, teiksim tā – trūkst šīs realitātes izpratnes par to, cik varbūt konkurētspējīgs ir atalgojums atbilstoši pieredzei un prasmēm, ko viņi var sniegt darba devējam. Tāpēc tas ir viens no iemesliem, kāpēc jaunieši tik ātri neatrod to darbu, jo ambīcijas ir pārāk lielas un darba devējs nav gatavs tik daudz ieguldīt darbiniekā,” norāda Brodiņš.

Secināts arī, ka jaunieši mērķtiecīgi izvēlas savu nākotnes profesiju un ir pārliecināti, ka izvēlētā izglītība būs konkurētspējīga arī nākotnē. Lielākā daļa jaunieši arī norādījuši, ka savas darba gaitas uzsākuši nozarē, ko mācījušies vai tā ir daļēji saistīta ar iegūto izglītību.

Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš skaidro: “Tas tomēr ir kaut kāds četru gadu periods, ko cilvēks ir mācījies. Un tas nozīmē, ka tas jaunietis, ja kaut ko iesāk, tad arī pabeidz. Tā kā es teiktu, ka no tāda viedokļa tam diplomam joprojām ir ļoti liela nozīme. Un cilvēki skatās. Ja mēs tiešām izsekojam līdz atalgojuma līmeņiem, tad tomēr augstākā izglītība ir ļoti svarīga, īpaši, ja mēs domājam par tādu ilgtermiņa karjeru.”

Parādījusies arī jauna tendence, ka arvien vairāk jauniešu vēlas starptautisku karjeru. Tie sagaida, ka varēs strādāt ar ārzemju tirgiem un cer, ka darbs nozīmēs arī komandējumus ārpus Latvijas.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm