Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Pieaudzis skaits traumām, kas gūtas, braucot ar skrejriteni
Mediķi ceļ trauksmi, iestājoties siltākam laikam, būtiski salīdzinājumā ar pērno gadu pieaudzis to traumu skaits, kas gūtas braukšanas ar elektrisko skrejriteni dēļ. Lielākā daļa no tām ir smagas. Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā katru dienu sniedz palīdzību vidēji četriem šādiem pacientiem, vēsta TV3 raidījums “900 sekundes”.
Skaties arī
Ar bažām tiek gaidīta vasara – jo siltāks laiks, jo vairāk skrejriteņu braucēju nonāk Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā.
Slimnīcas galvenais ārsts stāsta par šīs nedēļas tipisku traumas gūšanu, nokrītot no elektriskā skrejriteņa: “Meitene, 19 gadu. Kritusi no elketroskūtera, atsitusies ar elkoni pret zemi. Elkoņa kaula izaugums nolūzis. Šāds lūzums ir operējams.”
Pēc optimistiska scenārija roka pacientei nebūs darbaspējīga astoņas nedēļas, ārsts prognozē. Neviens pacients, kurš šobrīd ārstējas šajā slimnīcā pēc kritiena no skrejriteņa nevēlējās runāt kameras priekšā. Šādu traumu pēdējā mēneša laikā paliek arvien vairāk. Turklāt to skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis par trešdaļu.
Tevi varētu interesēt
Uģis Zariņš, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts, norāda, ka vasarā katru dienu ir trīs līdz piecas traumas: “No tiem vismaz viens ir tāds lūzums, kas jāārstē ķirurģiski, jāliek slimnīcā, jāoperē. Tā sadzīšana, kā nu kurā gadījumā, var aizņemt pat vairākus mēnešus, vai ir tādi gadījumi, ka sekas ir paliekošas.”
Slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš skaidro, ka traumas visbiežāk gūtas, braucot ar nomātiem elektroskūteriem, bez pieredzes un nereti arī alkohola reibumā.
Visbiežāk cilvēki gūst traumas, nobraucot no ietves apmales vai iebraucot nelielā bedrītē. Nereti par skrejriteņa upuriem kļūst arī gājēji.
Šīs traumas arī mēdz būt smagas. Tas ir saistīts ar to, ka joprojām līdz galam nav sakārtots jautājums attiecībā uz ceļu satiksmes noteikumiem un drošību attiecībā uz skrejriteņiem. Visbiežāk braucēji lielā ātrumā pārvietojas pa gājēju ietvēm, tādā veidā pakļaujot traumu riskam ne tikai sevi, bet arī gājējus.
TV3 uzrunātie cilvēki šajā jautājumā nebija vienisprātis: “Traucē ietvēs. Dzīvoju centrā, līdz ar to ir divdomīgas situācijas. Tam ir veloceliņi. Viņi pārvietojas ļoti strauji, līdz ar to tas ir neprognozējami: tu vienā brīdī ej, nekā nav, nākamajā brīdī kāds tev strauji traucas garām.”
Olgai skrejriteņi netraucē: “Tas ir atkarīgs no situācijas. Es varu runāt par sevi. Man tas netraucē.”
Turpretī Marija gan nav apmierināta: “Man traucē! Es šodien gāju, puika brauca, es nobijos. Redze varbūt viņiem laba, viņi redz, kur brauc, bet, ja cilvēks neievēro, kur viņš brauc? Piemēram, te cilvēki iet, mēs skatāmies uz ziediem, nav tādas uzmanības. Un, protams, var trāpīt zem tā skrejriteņa.”
Tikmēr traumatologi-ortopēdi iesaka skrejriteņa braucējiem pārvietoties pārdomāti un transportam paredzētās vietās, izmantot individuālos aizsardzības līdzekļus, jābūt vismaz ķiverei, kā arī noteikti nebraukt ar to atrodoties alkohola reibumā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
