Saturs turpinās pēc reklāmas

“Zebra”: Rīgai ir ko pamācīties no Viļņas jeb kā stādīt kokus pilsētā?

Koki ir svarīga pilsētas sastāvdaļa, tomēr Latvijas galvaspilsētā ar to stādīšanu īsti nesokas. Tāpēc raidījums “Zebra” devās uz kaimiņvalsts Lietuvas galvaspilsētu Viļņu, kur ir skaidrs plāns, kā atsvaidzināt pilsētvidi.

6. janvārī 22:51

Kā norāda Viļņas mērs Remigijs Šimašus, ja vēlamies jaukas un mājīgas ielas, kurās ir patīkami uzturēties, koki ir neaizstājami. Diemžēl šajā reģionā padomju laiku “mantojums” ir slikti saglabāti un neaprūpēti koki, kā arī domāšana, ka tie nemaz nav tik svarīgi. Kaimiņvalsts galvaspilsētas vadītājs uzskata, ka šī iesīkstējusī domāšana ir jāmaina.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Kaimiņu galvaspilsētas vadītājs aicina paraudzīties plašāk – iela nav tikai ceļš, pa kuru pārvietoties, tā ir arī galvenā publiskā telpa pilsētā, jo tur satiekas visi iedzīvotāji. Koki ļauj palēnināt gājēju kustību un liek cilvēkiem justies relaksēti, un šo domāšanu sāk uztvert arī Viļņas iedzīvotāji.

Viļņas priekšrocība ir tā, ka tajā ir platas ielas, kurās kokus var uzstādīt tajās vietās, kur nav nekādu komunikāciju. Pērn Lietuvas galvaspilsētā iestādīti 8000 koki, kas nav liels skaitlis, taču no šā gada pavasara plāns ir ambiciozāks – iestādīt 100 000 koku, no kuriem mazākā daļa būtu iegādāta par nodokļu maksātāju naudu.

Rīga un citas Latvijas pilsētas varētu mācīties no kaimiņiem to, ka koku stādīšanu var sākt tajās pilsētas vietās, kur tas ir vieglāk izdarāms, ne obligāti pašā centrā. Kā norāda Viļņas mērs, svarīgs ir jautājums, nevis vai ir iespējams veikt apstādījumus aizsargātajās zonās, bet gan: kādā veidā to izdarīt? “Uzdodot šo jautājumu, nekavējoties rodas daudz risinājumu. Risinājums nav viens, tādu ir daudz.” “Tikmēr nav dzirdēts, ka Latvijas galvaspilsētai būtu skaidrs plāns kā rīkoties šajā jautājumā. Ir izskanējusi informācija tikai par satiksmes lēnināšanu pilsētā.

Tāpat Lietuvā plāno pārveidot padomju plānojumu pilsētā, jo PSRS laikos tika samazināta robeža starp publisko un privāto telpu. To labi var redzēt blokmāju mikrorajonos, jo tiem līdzās nav “tīru” ielu. Ir tikai ceļi, un nav pagalmu, bet gan tukši laukumi starp mājām, norāda Šimašus. Tāpēc Viļņā plāno radīt “tīras” ielas un izveidot pagalmus, skaidri nošķirot publisko un privāto telpu. Tāpat Lietuvas galvaspilsētā domā par to, kā ielu dizains saplūst ar ēkām.

“Iela vairs nav iela. Iela ir tad, kad tev ir iespēja no ielas pa taisno nonākt ēkā un izjust šo mijiedarbību. Tā ir liela filozofija, ko mēs cenšamies mainīt, lai atgūtu to, ko zaudējām 20. gadsimta otrajā daļā,” uzsver Viļņas mērs.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas