tv3.lv

Zinātnieki lauza galvas par nezināmu kosmosa objektu, kas ik pēc 18 minūtēm raida radio signālus

Kartējot radioviļņus visā Visumā, astronomi sastapušies ar debess objektu, kas izlaiž milzīgus enerģijas uzliesmojumus, kas atšķiras no jebkad agrāk redzētā.

27. janvārī 10:39

Rotējošais kosmosa objekts, kas pamanīts 2018. gada martā, izdeva starojumu trīs reizes stundā. Tajos brīžos tas kļuva par spožāko radioviļņu avotu, kas redzams no Zemes, un darbojās kā debesu bāka.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Astronomi domā, ka tās varētu būt sabrukušas zvaigznes paliekas vai arī blīva neitronu zvaigzne jeb miruša baltā pundurzvaigzne ar spēcīgu magnētisko lauku. Neizslēdz iespēju, ka tas varētu būt arī kaut kas cits.

Pētījums par šo atklājumu trešdien publicēts žurnālā “Nature”.

“Šis objekts mūsu novērojumos parādījās un pazuda dažu stundu laikā,” sacīja pētījuma vadošā autore, Starptautiskā radioastronomijas pētījumu centra Kērtina Universitātes mezgla astrofiziķe Nataša Hērlija-Volkere.

Nataša Hērlija-Volkere
Starptautiskā radioastronomijas pētījumu centra Kērtina Universitātes mezgla astrofiziķe

“Tas bija pilnīgi negaidīti. Astronomus tas biedēja, jo debesīs nav zināmu parādību, kas šādi rīkotos. Un tas tiešām ir diezgan tuvu mums – apmēram 4000 gaismas gadu attālumā. Tas atrodas mūsu galaktikas pagalmā.”

Kērtina Universitātes doktorants Tairons O’Dohertijs izdarīja neparastu atklājumu, izmantojot Mērčisona Widefield Array teleskopu Rietumaustrālijas nomalē.

“Ir aizraujoši, ka kosmosa objekts, ko es identificēju pagājušajā gadā, ir izrādījies tik savdabīgs,” teikts viņa paziņojumā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kas paliek pāri, nomirstot lielai zvaigznei?

Uzliesmojošus kosmosa objektus, kas šķietami ieslēdzas un izslēdzas, sauc par pārejošiem objektiem. “Pētot pārejošus notikumus, jūs vērojat masīvas zvaigznes nāvi vai tās atlieku darbību,” sacīja pētījuma līdzautore Džemma Andersone, ICRAR-Curtin astrofiziķe. “”Lēnās pārejas” (piemēram, supernovas) var parādīties dažu dienu laikā un izzust pēc dažiem mēnešiem. “Ātrās pārejas”, piemēram, neitronu zvaigznes, ko sauc par pulsāru, mirgošana ieslēdzas un izslēdzas milisekundes vai sekundes laikā.”

Tomēr šis jaunais, neticami spilgtais objekts ik pēc 18 minūtēm ieslēdzās tikai apmēram minūti. Pētnieki teica, ka viņu novērojumi varētu atbilst īpaši ilga perioda magnetāra definīcijai – tie parasti uzliesmo pa sekundi, bet šis objekts aizņem ilgāku laiku.

“Tas ir neitronu zvaigznes veids, kas lēni griežas, kura pastāvēšana teorētiski tika prognozēta. Bet neviens negaidīja, ka šie kosmosa objekti būs tieši šādi, mēs negaidījām, ka tie būs tik spilgti. Tas kaut kā magnētisko enerģiju pārvērš radio viļņos daudz efektīvāk nekā jebkas, ko esam redzējuši iepriekš,” pauda Hērlija-Volkere.

Pētnieki turpinās uzraudzīt objektu, lai redzētu, vai tas atkal ieslēdzas, un tikmēr viņi meklē pierādījumus par citiem līdzīgiem objektiem. Papildu atklājumi astronomiem ļaus pārliecināties, vai tas bija rets vienreizējs notikums Visumā jeb pastāv milzīga to populācija, ko zinātnieki nekad iepriekš nebija pamanījuši.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm