Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Ždanoka atgādina par siltajām jūtām pret Krieviju un balso pret tribunāla izveidi
Ceturtdien Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā Eiropas Savienībai prasa sadarbībā ar Ukrainu un starptautisko sabiedrību veidot īpašu tribunālu Krievijas kara noziegumu sodīšanai. Tiesa, ne visi klātesošie deputāti šo rezolūciju atbalstīja, tostarp “pret” balsoja arī no Latvijas ievēlētā Tatjana Ždanoka (LKS).
Jau vēstīts, ka Eiropas Parlamenta (EP) ieskatā īpašā tribunāla izveide skaidri signalizētu Krievijas un starptautiskajai sabiedrībai, ka prezidentu Vladimiru Putinu un Krievijas vadību var notiesāt par agresijas noziegumu Ukrainā. Tāpat deputāti akcentējuši, ka Eiropas Savienības sagatavošanās darbs saistībā ar īpašo tribunālu būtu jāsāk nekavējoties un sevišķa uzmanība jāveltī tiesas izveides pasākumiem sadarbībā ar Ukrainu, kā arī jāpalīdz Ukrainas un starptautiskajām iestādēm vākt pierādījumus, kurus nākamajā tribunālā varētu izmantot.
Par šiem un citiem rezolūcijas punktiem saistībā ar Krievijas saukšanu pie atbildības par Ukrainā pastrādātajām nežēlībām balsoja 472 deputāti, tādējādi ļaujot to pieņemt. Savukārt 33 no balsojuma atturējās, bet 19 balsoja pret.
Mikroblogošanas vietnē “Twitter” bijušais Krievijas oligarhs un Putina kritiķis Mihails Hodorkovskis padalījies ar EP pieņemto rezolūciju, piebilstot, ka būtu “interesanti [uzzināt], kas ir šie 19 Krievijas ielikteņi”.
Uz viņa ierakstu atbildējusi EP deputāte no Lietuvas, bijusī kaimiņvalsts aizsardzības ministre Rasa Juknevičiene, kas ar kodolīgu pieteikumu – “lūk, viņi ir” – publicējusi to deputātu sarakstu, kas rezolūcijas balsojumā ne vien balsoja pret, bet arī atturējās.
To 19 uzvārdu vidū, kas neatbalstīja aicinājumu izveidot tribunālu Krievijas kara noziegumu Ukrainā sodīšanai, redzama arī Latvijas eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka.
Here they are pic.twitter.com/gRuMOWbzrV
— Rasa Juknevičienė (@RJukneviciene) January 19, 2023
Lielākās daļas EP deputātu motivācija balsot pret vai atturēties nav zināma, tomēr Īrijas ievēlētā deputāte Klēra Deilija, kura arī rezolūciju neatbalstīja, gan steigusi skaidrot savu izvēli. Viņa norāda, ka Krievijas [pilna mēroga] iebrukums Ukrainā ir agresijas noziegums un taisnīgā pasaulē tas nekad nepaliks nesodīts. Taču mēs dzīvojam pasaulē, kuru paši radām.
Deilija atgādina, ka šā gada martā apritēs 20 gadu kopš Irākas invāzijas, kuru vadīja ASV koalīcija, kura patlaban pārstāv arī Eiropas Parlamentu, tostarp Polija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Ungārija, Bulgārija, Rumānija, Slovākija, Čehija, Nīderlande, Dānija un Spānija. Īru deputāte vēlētos, lai kara noziedznieki tiek sodīti, taču Irākas piemērs, kur iebrucējs 20 gadus palicis nesodīts, rāda – priekšlikums par tribunāla izveidi Krievijas saukšanai pie atbildības ir vien tīrākā fantāzija.
Viņa arī akcentē, ka starptautiskajām tiesībām pret visiem jābūt vienādām, pretējā gadījumā tās vienkārši nedarbojas. Deilijasprāt, šīs rezolūcijas mērķis nemaz nav panākt taisnīgumu, bet gan mieru, kas ir vienīgais veids, kā slepkavības Ukrainā pārtraukt. Tomēr, ja EP patiešām vēlas Putinu ielikt aiz restēm, tas ir pieļaujams tikai tad, ja pie atbildības tiek saukts arī bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs, bijušais britu premjers Tonijs Blērs un pārējie viņu Eiropas sabiedrotie.
Jāatgādina, ka pērnā gada novembra izskaņā Eiropas Parlaments balsojumā Krieviju pasludināja par terorismu atbalstošu valsti. Šo rezolūciju pieņēma ar 494 balsīm par, 58 balsīm pret un 44 deputātiem atturoties.
Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma” toreiz vēstīja, ka no Latvijas eiroparlamentāriešiem vienīgā, kas balsoja pret Krievijas pasludināšanu par terorismu atbalstošu valsti, bija Tatjana Ždanoka. Pārējie Latvijas deputāti balsoja “par”, bet Nils Ušakovs (S) balsojumā nevarēja piedalīties, jo uzturas Rīgā, kur viņam jāapmeklē tiesas sēde. Tiesa, Ušakovs esot norādījis – ja būtu Briselē, balsotu “par”.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
