Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Vai Erdogans klāj miera sarunu galdu, atstājot Ukrainu aiz durvīm?
Ceturtdien Astanā reģionālā samita ietvaros gaidāma Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās. Sagaidāms, ka līderi apspriedīs Krievijas karu Ukrainā, kur Ankara cenšas kļūt par galveno vidutāju starp Krieviju un Rietumiem.
Pirms Erdogana un Putina tikšanās Ankara deva mājienus, ka strādā pie sarunu organizēšanas starp Maskavu un ASV, Franciju, Vāciju un Lielbritāniju.
Iespējamais miera sarunu plāns
Kā raksta Turcijas laikraksts “Milliyet”, Erdogans plāno sēdināt Krieviju pie viena galda ar četrām lielākajām Rietumu valstīm – ASV, Franciju, Vāciju un Apvienoto Karalisti.
Šis plāns vēl neesot izziņots visās Rietumu galvaspilsētās, taču tas esot nodots ASV pa svarīgiem un privātiem kanāliem, atzīmēts publikācijā. Minēts, ka Turcijas priekšlikumi, iespējams, saņēmuši dažu vārdā nenosauktu Vašingtonas amatpersonu atbalstu.
No ASV avotiem šai informācijai gan nav gūts apstiprinājums.
Vai Ukrainu var atstāt aiz durvīm?
Kā norāda starptautiskās politikas analītiķi, pieņemot, ka šāds miera sarunu plāns patiešām pastāv, tā galvenā vājā vieta ir Ukrainas palikšana aiz durvīm. Kā ziņots, pēc okupēto Ukrainas zemju aneksijas, prezidents Volodimirs Zelenskis ir noraidījis tiešu sarunu iespēju ar Putinu, vienlaikus Kijiva uzstāj uz principu “nekas par Ukrainu bez Ukrainas”.
Turklāt ASV Valsts departamenta preses sekretārs Neds Praiss, komentējot Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova izteikumus par Maskavas gatavību sarunām ar Rietumiem, vēl šajā nedēļā atzīmēja: “Mēs neuzskatām, ka šis ir konstruktīvs un leģitīms priekšlikums sākt dialogu un diplomātiskus centienus, kas ir absolūti nepieciešami, lai izbeigtu šo brutālo agresijas karu pret Ukrainas tautu un valdību.” Viņš uzsvēra, ka Ukrainai pašai būtu jāpiedalās jebkurās sarunās.
Informāciju par Erdogana nodomu piedāvāt Putinam savu starpniecību sarunās par Ukrainas karu trešdien netieši apstiprināja Kremļa pārstāvis Jurijs Ušakovs. Kā viņu citē Krievijas mediji, turki ir gatavi nākt klajā ar iniciatīvām Ukrainas konflikta noregulējuma kontekstā un tajās ir minēti dažādi formāti, tostarp, piemēram, “Krievija un ASV, vadošās Rietumeiropas valstis”.
Nekritizē Putinu, atbalsta Kijivu
Ankaru, kas uztur ciešas attiecības gan ar Maskavu, gan Kijivu, daudzi patiešām uzskata par potenciālu starpnieku Ukrainas konfliktā, – atzīmē britu raidsabiedrība BBC. Turcija ir vienīgā NATO dalībvalsts, kas nav noteikusi plašas sankcijas pret Maskavu, un Erdogans regulāri tiekas ar Putinu.
Vienlaikus Turcija ir tieši nosodījusi Krievijas agresiju pret Ukrainu, tā arī piegādā Kijivai kaujas dronus “Bayraktar”, kā arī slēdza Bosforu Krievijas karakuģu pārejai uz Melno jūru.
Ar Erdogana administrācijas starpniecību pagājušajā mēnesī tika organizēta Ukrainā sagūstītā Putina radinieka Viktora Medvedčuka apmaiņa pret 215 ukraiņu karagūstekņiem. Turcija bija arī iesaistīta sarunās par Ukrainas graudu eksporta atbloķēšanu.
Maskava un Kijiva vienojās par sarunām Stambulā, kurās tika parakstīti līgumi par jūras koridora izveidi Ukrainas graudu kravām. Šī vienošanās beidzas novembrī, un Rietumvalstis ir ieinteresētas tās pagarināšanā.
Erdogans nekad nav kritizējis Putinu, un pēc abu septembra tikšanās Samarkandā viņš žurnālistiem sacīja, ka ikviens var mēģināt saprast, kāpēc Krievijas prezidents uzsāka šo operāciju. Politikas eksperti to skaidroja ar Turcijas prezidenta vēlmi nesabojāt attiecības ar Putinu.
Parāda savu ietekmi un glābj valsts ekonomiku
Kā atzīmē BBC, minētie Erdogana starpniecības centieni galvenokārt paredzēti, lai parādītu savu ietekmi vēlētājiem Turcijā. Tuvojas vēlēšanas, un Erdoganam esot jāizskatās kā nozīmīgam reģiona spēlētājam. Kad izdevās panākt graudu vienošanos, ASV publiski pateicās Turcijas prezidentam, un tas noteikti nostiprinājis viņa pozīcijas.
Vienlaikus Turcijas prezidenta mērķis esot paplašināt tirdzniecību ar Krieviju, lai pārvarētu ekonomisko krīzi valstī. Strauji plokot Rietumu investīcijām, Erdogans lūkojas Persijas līča valstu, Ķīnas un Krievijas naudas virzienā.
Kopš 24. februāra, kad sākās karš, strauji sāka pieaugt Turcijas eksports uz Krieviju. Rietumu kompānijas pamet Krieviju, bet sankciju neesamība no Ankaras ļauj to preces transportēt caur Turciju.
Salīdzinot ar pagājušā gada augustu, Turcijas eksports uz Krieviju ir dubultojies – tas pieaudzis no 451 miljona dolāru līdz 949 miljoniem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
