tv3.lv

Ukrainas krīze: pie frontes līnijas dzīvojošie bērni ir pateicīgi Latvijai par sniegto palīdzību

27. janvārī 19:45

Austrumukrainā turpina strādāt TV3 Ziņu filmēšanas grupa, kas pabija faktiski frontes līnijā. Ja sāksies Krievijas uzbrukums, šīs vietas pārvērtīsies ellē. Turpat netālu dzīvojošie ukraiņu bērni sūta sveicienus un saka paldies arī Latvijai par palīdzību, ko viņiem esam snieguši.

Frontes līnijā ienaidnieks atrodas 400 metru attālumā un apšaudes notiek katru dienu. Drošībai visiem jāuzvelk bruņuvestes un ķiveres, stingrā Ukrainas bruņoto spēku pavadībā mums izrāda iznīcinātās teritorijas Doņeckas apgabala Mikalajevkā.

Šeit laiks ir apstājies – izpostīts pilnīgi viss, palikuši vien māju gruveši… Par to, ka cilvēki panikā bēga no Maskavas kaujiniekiem liecina vēl turpat māju pagalmos atstātās bērnu rotaļlietas, dažādi sadzīves priekšmeti. Drīkstam pārvietoties tikai pa iemīto taciņu – citur var būt mīnas… Pavisam nesen viens Ukrainas karavīrs tādā veidā zaudēja dzīvību.

Tur esošā internātskola 2014. gadā Krievijas iebrukuma laikā tika nobombardēta pilnībā. Par laimi, visus 126 tajā esošos bērnus Ukrainas armijai izdevās izvest un izglābt no lodēm. Drošība ir relatīva, saka Ukrainas karavīri, kas šeit turpina sargāt savu zemi. Provokācijas pieaug.

TV3 Ziņām kopā ar Latvijas delegāciju šo vietu nācās pamest ļoti ātri – tika saņemtas ziņas par paceltu bezpilota lidaparātu no Krievijas puses. Spriedze ārkārtīgi augsta, bail ir visiem – to apliecina pusaudži, kuri no savas bērnības atceras tikai karu un neaprakstāmas šausmas.

“2014. gadā man bija tikai pieci gadi, dzīvojām privātmājā, kad sākās apšaudes, mēs ar mammu skrējām uz pagrabu, slēpāmies, man vēl ir māsiņa, viņai tajā laikā bija tikai divi gadiņi. Bija ļoti bail, dienā, naktī šāva. Mans tētis ir ugunsdzēsējs, viņu sūtīja dzēst ugunsgrēkus. Atceros, ka mamma ļoti pārdzīvoja. Ir sāpīgi atcerēties, un es negribētu, lai jaunā paaudze, bērni vēlreiz to piedzīvo,” stāsta Ukrainas iedzīvotāja Darja.

Vaicāti, kādas sajūtas ir tagad, jaunieši saka, – nekas nav beidzies. “Tas viss turpinās – it kā tā būtu otrā daļa filmai, šausmīgai filmai, kuru negribas skatīties. Es nezinu, kā pret to cīnīties, lai tas nebūtu, bet ļoti, ļoti to negribas. Sirds iekšēji kliedz, raujas uz pusēm, lūdzu, nevajag. Ir par to jārunā, cilvēkiem jāstāsta, ko mēs esam piedzīvojuši. Tā nav provokācija, tikai aicinājums, lūdzu, apvienosimies, nedarīsim tā,” teic Alise.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ukrainas iedzīvotāji, īpaši bērni, ir ārkārtīgi pateicīgi Latvijai par sniegto atbalstu, organizētajām nometnēm, kur viņiem ir iespēja redzēt, ka var dzīvot mierā. Vienlaikus viņi Latvijas delegāciju aicināja: lūdzu, stāstiet sabiedrotajiem citur ārvalstīs, ka mums ir vajadzīga palīdzība – viņi saka, ja šodien agresiju piedzīvo Ukraina, rīt tā var būt jebkura cita valsts Austrumeiropā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm