tv3.lv

Turcija bloķē Ziemeļvalstu ceļu uz NATO. Ankaras prasību saraksts nav no īsajiem

Zviedrija un Somija jau ir iesniegušas oficiālus pieteikumus dalībai NATO, taču Turcija joprojām saglabā savus iebildumus alianses paplašināšanai. Sarunā ar ‘’Bloomberg’’ Turcijas amatpersonas atklāj valsts mērķus šādai pretestībai – to starpā ne tikai jau minētā Ziemeļvalstu attieksme pret kurdiem, bet arī pagātnes kļūdas un vēlmes attiecībā pret bruņojuma iepirkšanu no ASV.

18. maijā 16:48

Turcija šodien bloķējusi sarunu uzsākšanu ar Somiju un Zviedriju par uzņemšanu NATO, vēsta aģentūra DPA, tādējādi pagaidām oficiālu virzību pēc abu valstu iesniegumiem aliansē uzsākt nevar.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

‘’Bloomberg’’ sazinājies ar trim Turcijas augstākajām amatpersonām, kuras vēlējās palikt anonīmas, lai noskaidrotu, ko valsts mēģina panākt, izvirzot tik augstas prasības. Vispirms amatpersonas turpina uzsvērt nepieciešamību, ka NATO dalībvalstis atzīst valsts bažas par kurdu kaujiniekiem gan pašā Turcijā, gan ārpus tās robežām – Sīrija un Irākā.

Lai arī NATO dalībvalstis Kurdistānas Strādnieku partiju (PKK) jau atzīst kā teroristu organizāciju, tomēr daudzas ir atbalstījušas un apbruņojušas partijas atzaru Sīrijā. Turcija šobrīd pieprasa, lai Zviedrija un Somija publiski nosoda ne tikai Turcijā bāzēto PKK, bet arī tās atzarus citviet. Tiesa, ar atzīšanu par teroristiem vien nepietiks – Turcijas amatpersonas no NATO dalībvalstīm sagaida arī rīcību, lai apspiestu PKK aktivitātes arī to iekšienē.

Sankcijas, pagātnes pieredze un vēlme paplašināt militāro ekipējumu

Turcija arī izvirzījusi Zviedrijai un Somijai prasību izbeigt ieroču eksporta ierobežojumus, kurus abas valstis kopā ar vairākām citām Eiropas Savienības (ES) valstīm noteica Turcijai pēc tās iebrukuma Sīrijā 2019. gadā.

Turcija nav iecerējusi būtiski palielināt ieroču iepirkšanu no Zviedrijas vai Somijas, taču tā nevēlas paplašināt NATO rindas ar valstīm, kas bloķē ieroču darījumus. Arī Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu izteicies, ka šādi militārā aprīkojuma ierobežojumi ir ‘’pretrunā alianses garam’’.

Kā vēl viens arguments pie Turcijas nevēlēšanās NATO uzņemt Somiju un Zviedru tiek minēta arī valsts savulaik pieļautā kļūda attiecībā pret Grieķiju. Pēc tam, kad abas valstis 1974. gadā karoja par Kipru, Turcija tomēr 1980. gados atbalstīja Grieķijas atkalpievienošanos NATO. Galu galā Grieķija un tās sabiedrotie Kiprā, Turcijas amatpersonuprāt, izrādījušies galvenie pretinieki valsts dalībai ES, noraidīja ANO balsojumu par Kipras apvienošanos, kā arī iesaistījušies pastāvīgos strīdos par Egejas un Vidusjūras daļām.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Lai arī no jaunajiem NATO dalībvalstu kandidātiem Turcija nesaņemtu ‘’mugurā dunci’’, valsts vispirms vēlas atrisināt strīdus un dzirdēt Ziemeļvalstis publiski apņemamies solidarizēties ar Turciju pret kurdu grupējumiem.

Tiesa, ar to Turcijas vēlmju saraksts nebeidzas. Valsts izteikusi vēlmi, lai to atkārtoti iekļautu moderno lidmašīnu F-35 programmā, no kuras Turciju izslēdza pēc tam, kad tā no Krievijas iegādājās S-400 pretraķešu aizsardzības sistēmas. Valsts vēlas, lai ASV atceltu tai noteiktās sankcijas par S-400 sistēmu iepirkumu un cer no Amerikas iegādāties desmitiem F-16 kara lidmašīnu un uzlabotas sistēmas tās jūras flotei.

Neraugoties uz to, ka nebūs viegli sasniegt šos mērķus, vien balstoties ietekmē par NATO paplašināšanos, Turcija tomēr ir gatava pacīkstēties un pat riskēt ar savu ekonomiku to realizēšanā.

Draudzība ar Krieviju un gaidāmās vēlēšanas – nav pamats iebildumiem par NATO paplašināšanos

Tai pat laikā Turcijas augstākās amatpersonas noraidījušas apgalvojumus par to, ka valsts nevēlas Somiju un Zviedriju uzņemt NATO rindās savu ciešo saistību ar Krieviju vai Erdogana un Vladimira Putina draudzības dēļ. Šajā ziņā Turcija joprojām mēģina atrast vidusceļu karā Ukrainā, jo tai ir svarīgi līdzsvarot attiecības gan ar Maskavu, gan Kijivu.

Amatpersonas arī noliegušas, ka ‘’tirgošanās’’ par NATO būtu saistīta ar iekšpolitiku, noraidot pieņēmumus, ka kurdu jautājuma izvirzīšana globālā mērogā nāks par labu Erdoganam nākamgad gaidāmajās Turcijas vēlēšanās.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Valstsvīri aptiprinājuši, ka Turcija ir gatava ļaut NATO paplašināties, ja vien tiktu apmierinātas valsts paustās bažas attiecībā uz Ziemeļvalstīm.

Jau ziņots, ka pirmdien, 16. maijā, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans atkārtoti pauda savus iebildumus pret Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO. Viņš norādīja, ka abas valstis atbalstot Turcijā par teroristu grupējumiem nosauktās kurdu organizācijas un abas noteikušas Turcijai sankcijas par iebrukumu Sīrijā. Erdogans arī aicinājis netērēt savu laiku un nemaz nebraukt uz Ankaru, lai kaut ko sarunātu.

Latvijas ministru prezidents Krišjānis Kariņš trešdien intervijā TV3 radījumam ‘’900 sekundes’’ norādīja, ka nevajadzētu krist panikā par Erdogana iebildumiem attiecībā uz Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO. Vēl ir plašs darbs veicams, un Turcijai visā ir savas intereses.

‘’Varbūt šāds gadījums tiek izmantots, lai atgādinātu par vienu, otru lietu, kas Turcijai ir svarīga. Man iekšēji ir pārliecība, ka jebkādas domstarpības šeit tiks risinātas, un NATO tiks arī veiksmīgi paplašināts,’’ pauda Kariņš.

Viņš arī norādīja, ka ir pārliecināts – vldība un Saeima dienā vai divās varēs iziet Latvijas ratifikācijas procesu, lai atbalstītu abu valstu pievienošanos aliansei.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs trešdien apstiprinājis, ka Somija un Zviedrija oficiāli iesniegušas pieteikumus par dalību militārajā aliansē. Pieteikumi būs jāizvērtē 30 dalībvalstīm, un paredzams, ka tas varētu prasīt aptuveni divas nedēļas. Savukārt, ja izdosies vienoties ar Turciju, abu valstu pievienošanās varētu notikt dažu mēnešu laikā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm