tv3.lv

Tiesa Kijivā aizmuguriski apcietina Janukoviču par “Harkivas vienošanās” parakstīšanu

Kijivas pilsētas Pečeru rajona tiesa pirmdien aizmuguriski noteikusi apcietinājumu bijušajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam par tā dēvētās Harkivas vienošanās parakstīšanu, paziņoja Ukrainas Ģenerālprokuratūra.

23. maijā 19:22

Janukovičs saistībā ar vienošanās parakstīšanu tiek apsūdzēts valsts nodevībā.

Prokuratūra norāda, ka bijušais Ukrainas prezidents sazvērestībā kopā ar bijušo valsts premjerministru Mikolu Azarovu kaitējis Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai, sniedzis Krievijai un tās pārstāvjiem palīdzību graujošās darbībās pret Ukrainu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“2010. gada 21. aprīlī, atrodoties Harkivā, aizdomās turētais Ukrainas vārdā parakstīja vienošanos starp Ukrainu un Krievijas Federāciju, kurā uz 25 gadiem pagarināja Krievijas Federācijas Melnās jūras flotes atrašanos Ukrainas teritorijā – Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopoles pilsētā -, nevis sagatavoja tās izvešanu no Ukrainas teritorijas,” paziņoja Ģenerālprokuratūra.

Kā uzsvērts paziņojumā, tādas rīcības rezultātā tika radīti priekšnoteikumi Krievijas karaspēka skaitliskā sastāva palielināšanai Ukrainas teritorijā, tā aprīkojuma nomaiņai, modernizācijai un rezultātā – Krievijas Federācijas bruņoto spēku iebrukumam un Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles okupācijai.

Pirmstiesas izmeklēšanu veica Ukrainas Izmeklēšanas valsts biroja izmeklētāji.

Pērn oktobrī tiesa aizmuguriski apcietināja arī Azarovu.

Vienošanās, ko 2010. gada 21. aprīlī Harkivā parakstīja toreizējie Ukrainas un Krievijas prezidenti Viktors Janukovičs un Dmitrijs Medvedevs, paredzēja pagarināt Krievijas Melnās jūras flotes atrašanos Sevastopolē no 2017. līdz 2042. gadam, automātiski pagarināt to par vēl pieciem gadiem, ja nevienai no pusēm pret to nebūs iebildumi, kā arī noteica nomas maksu par flotes uzturēšanos.

2013. gada beigās Janukoviča lēmums atteikties no sadarbības līguma ar ES izsauca plašus masu protestus. Kad nežēlīgā izrēķināšanās ar demonstrantiem protestus nespēja apslāpēt, bet tikai papildus uzkurināja, Janukovičs 2014. gada sākumā bija spiests bēgt uz Krieviju.

Pēc Janukovičs bēgšanas Maskava uzsāka pret Ukrainu militāru agresiju, okupēja un anektēja Krimas pussalu, kā arī iebruka Ukrainas kontinentālajā daļā, kuras austrumos Krievijas atbalstītās un apbruņotās kaujinieku bandas joprojām kontrolē plašas teritorijas.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm