Šodien noslēdzas Kremļa pseidoreferendumi Ukrainā: kas notiks tālāk?

Pastāv reāla iespēja, ka piektdien, 30. septembrī, Putins uzrunā Krievijas parlamentā oficiāli paziņos par Ukrainas okupēto reģionu pievienošanos Krievijas Federācijai, liecina Lielbritānijas izlūkdienestu informācija. Otrdien noslēdzas Kremļa organizētais vairāku dienu viltus balsojums okupētajā Ukrainas daļā.

27. septembrī 10:44

Maskavas līderi cer, ka jebkurš paziņojums par teritoriju aneksiju tiks uzskatīts par attaisnojumu Krievijas “īpašai militārai operācijai” un vairos patriotisko atbalstu konfliktam – noskaņojumus Kremlī komentē britu izlūkdienestā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vienlaikus tiek prognozēts, ka Kremļa gaidas attiecībā uz Krievijas sabiedrību var nepiepildīties, jo tautas noskaņojumu spēcīgi iespaido ziņas par Krievijas nesenajiem neveiksmēm kaujaslaukā Ukrainā, kā arī bažas par pagājušajā nedēļā izsludināto mobilizāciju.

Kremļa propagandas šovs

Okupācijas varasiestādes jau laikus ziņo par “rekordlielu vēlētāju aktivitāti” un cilvēku vēlmi “ātri kļūt par Krievijas sastāvdaļu”.

“Visi četri referendumi par pievienošanos Krievijai ir notikuši,” jau pirmdienas rītā vēstīja Kremļa propagandas kanāli, lai gan formāli “balsošana” Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās beigsies tikai otrdien.

Krievijas propagandisti jau kopš 23.septembra – pseidoreferendumu pirmās dienas – cenšas uzburt augstas vēlētāju aktivitātes ainu, tomēr ne viss izdodas tik gludi. Kā piemēru raidsabiedrība “BBC” min Kremļa ziņu aģentūru paziņojumus par 90% vēlētāju līdzdalību Luhanskas “republikā”, kamēr paralēlās ziņas par gandrīz iztukšotiem ciemiem šajā reģionā “balsotāju aktivitātes” vēstījumos tiek ignorētas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Jau 25. septembrī, kad līdz “referenduma” beigām vēl bija divas dienas, okupētās Krimas “socioloģijas centrs” publiskoja Zaporižjas apgabala “vēlētāju aptaujas” datus. Saskaņā ar tiem 93% pseidoreferenduma dalībnieku nobalsojuši par pievienošanos Krievijai.

Tie paši Krimas “sociologi” jau pirms “balsošanas” sākuma publicēja “pētījuma” rezultātus, saskaņā ar kuriem “referendumu” rezultāti uzrādīs 80-90% atbalstu Krievijai visos četros okupētajos reģionos.

Pievienotajās teritorijās gaidām mobilizācija

Arī ASV Kara izpētes institūta (ISW) eksperti norāda uz Krievijas nodomu ap 1.oktobri anektēt okupētās Ukrainas daļas. Analītiķi atzīmē, ka šis datums ir Krievijas armijas rudens iesaukuma cikla sākums. Krievija varētu mobilizēt arī Ukrainas okupētajās teritorijās dzīvojošos ukraiņus.

“Kremlis, visticamāk, Ukrainas pilsoņus okupētajās teritorijās ietvers Krievijas iesaukuma ciklā, paplašinot Ukrainas pilsoņu piespiedu mobilizāciju cīņai pret Ukrainu,” teikts ISW ziņojumā.

“Tāpat kā “Krievijas pilsoņi” saskaņā ar Krievijas likumiem, ukraiņu vīrieši vecumā no 18 līdz 27 gadiem anektētajās teritorijās būtu pakļauti militārajam dienestam,” piebilst eksperti.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vienlaikus militārie analītiķi atzīmē, ka daļa ukraiņu jau ir mobilizēti Krievijas Federācijas bruņoto spēku rindās. 25. septembrī Sevastopoles “gubernators” ziņoja par aptuveni 2 tūkst cilvēku mobilizāciju okupētajā Krimā un Sevastopolē.

Vietvalža krēslā sēdinās Rogozinu

Pašpasludinātās Luhanskas un Doneckas republikas, kā arī Ukrainas Hersonas un Zaporižjas apgabalu okupētās daļas pēc aneksijas var tikt iekļautas Krimas federālajā apgabalā kopā ar pussalu, vēsta Krievijas laikraksts “Vedomosti”.

Atsaucoties uz avotiem, avīze min, ka par jauno Kremļa sūtni šajā apgabalā varētu kļūt bijušais vicepremjers un bijušais “Roskosmos” vadītājs Dmitrijs Rogozins.

No 23. līdz 27. septembrim Krievijas okupētajās teritorijās Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalos Ukrainā to administratīvajās robežās notiek pseidoreferendumi par pievienošanos Krievijas Federācijai.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Šādu “balsojumu” Kremlis sarīkoja, lai gan Krievija pilnībā nekontrolē nevienu no šiem reģioniem. Pēc viltus balsojuma Kremlis, visticamāk, paziņos par šo reģionu pievienošanu Krievijai.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 25. septembrī sacīja, ka pēc “referendumiem” uzskatīs par neiespējamu “turpināt nekādas diplomātiskās sarunas” ar Krieviju.

Žurnālists kopš 1992. gada. Atspoguļo sociālpolitiskus notikumus un procesus. Strādā ar pārliecību, ka uzticamas ziņas ir pirmās nepieciešamības prece ikvienam, kā arī vitamīni veselīgas pilsoniskās telpas veidošanā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm