Šī nav Indija. Drinas upe Bosnijā kļuvusi par peldošu atkritumu poligonu
Drinas upe, kas plūst cauri trim Balkānu valstīm, kļuvusi par peldošu atkritumu izgāztuvi, it īpaši Bosnijā. Tam par iemeslu ir divus gadu desmitus tonnām izgāztie atkritumi nepienācīgi uzturētajos upju krastu poligonos un tīša ūdens piesārņošana, vēsta “Associated Press” (AP).
Lai atkritumu straumi upē ierobežotu, Bosnijas hidroelektrostacija netālu no Višegradas uzstādījusi barjeru. Kopumā ik gadu no norobežotā posma tiek izsmelti 10 līdz 15 tūkstoši kubikmentru ūdenī dreifējošas koksnes, plastmasas pudeles, sarūsējušas mucas, nolietotas riepas, sadzīves tehnika un citi atkritumi. To izvākšanai nepieciešami aptuveni seši mēneši.
“Pēc vairāk nekā 20 gadiem, kas pavadīti pie upes, mums tas bijis jāpieņem kā dzīves fakts. Protams, mēs uzskatām, ka nomirsim, pirms Drina būs tīra no atkritumiem. (..) Problēma ir jārisina augstākos (valdības) līmeņos,” pauž vietējā zvejniece Verika Djuriča, piebilstot – triju skarto valstu atbildīgie ministri jau it kā uzsākuši sarunas.
Drinas upe tek 346 kilometru garumā no Melnkalnes ziemeļrietumu kalniem caur Serbiju un Bosniju. Upe un dažas tās pietekas pazīstamas ar to smaragda krāsas ūdeni un elpo aizraujošām ainavām. Taču pēc kādreizējās Dienvidslāvijas sabrukuma izveidojušās valstis nav spējušas attīstīt videi nekaitīgu atkritumu savākšanas sistēmu. Kalnos un ielejās visā reģionā atrodas neatļautas atkritumu izgāztuves, tāpat apkārtējo dabu piesārņojuši iedzīvotāji.
Atkritumi, kas tiek izsmelti no norobežotā Drinas upes posma nonāk vietējās pašvaldības poligonā, taču, kā uzsver vides aktīvisti, tam trūkst kapacitātes jau ikdienā saražoto atkritumu apstrādei, nemaz nerunājot par papildus no ūdens savāktajiem.
Vides grupas “Eko Centar Visegrad” pārstāvis Dejans Furtula atzīmē – līdz šim varētu būt izsmelti 90% no pašvaldības poligona jaudas, kā dēļ rodas jautājums: kas notiks ar nākamajiem 10 līdz 15 tūkstošiem kubikmetru atkritumu, kas nākamgad tiks no upes izvākti.
Bosnijas, Serbijas un Melnkalnes vides ministri pēdējo trīs gadu laikā regulāri tiekas un sola sadarboties, lai problēmu risinātu. Taču vides aktīvisti un iedzīvotāji uzstāj, ka varas iestādes rīkojas pārāk slepeni un lēni.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Furtulas ieskatā problēmu varētu palīdzēt risināt nelegālo atkritumu poligonu upes krastos likvidēšana, kā arī pareizu atkritumu pārstrādes sistēmu izveidošana visās skartajās valstīs.
Serbu Republikas Telpiskās plānošanas, būvniecības un ekoloģijas ministrija AP gan taisnojas, ka problēmas avots nav Bosnija un Hercegovina, bet gan Serbija un Melnkalne, kurās pamatā tiek “saražoti” peldošie atkritumi. Šajā sakarā ministrija vairākkārt abām valstīm pieprasījusi strādāt pie problēmas risināšanas. Tāpat ministrija it kā valstis aicinot uz tikšanām, lai šo jautājumu apspriestu, bet to ministri nav spējuši rast laiku “citu pienākumu dēļ”. Vienlaikus ministrija apzinās šo problēmu un tās risinājumi esot iekļauti nākamās desmitgades atkritumu apsaimniekošanas stratēģijā.
