tv3.lv

Rietumu pasaules sankcijas ieskicē drūmu ainu Krievijas ekonomikā

Rietumu pasaules sankcijas ieskicē drūmu ainu Krievijas ekonomikā – starptautiska izolētība, ārvalstu produktu nepieejamība, sarautas ražošanas ķēdes un gandrīz 20% oficiālā inflācija. Pat pēdējā laikā atkopšanos piedzīvojušais rubļa kurss patiesībā rāda maldīgu ainu, vēsta TV3 Ziņas.

Nu jau pagājuši vairāk nekā trīs mēneši kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā. Rietumu valstu reakcija bija trejāda. Pirmkārt, protams, politisks nosodījums rīcībai, otrkārt, finansiāla, militāra un cita veida palīdzība Ukrainai un, treškārt, karam tika atvērta ekonomiska fronte. Starptautiskas sankcijas ar mērķi spiest uz ceļiem Krievijas ekonomiku.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kredītiestādes, centrālā banka un tās uzkrājumi, augstās tehnoloģijas, aviācija, jūras transports, konfiscētas Kremļa galma oligarhu jahtas un citi aktīvi – pret Maskavu vērstās sankcijas aptver plašu jomu loku.

Nedēļas sākumā Kremļa saimnieks Vladimirs Putins Sočos tikās ar Baltkrievijas pašpasludināto prezidentu un vienu no pagalam retajiem atlikušajiem Maskavas sabiedrotajiem – Aleksandru Lukašenko. Abi tīksminājās, cik sekmīgi turas pretim sankcijām.

Tik gludi viss gan nav. Gada inflācija Krievijā aprīlī sasniedza augstāko līmeni pēdējo pārdesmit gadu laikā un tuvojas 20% robežai. Sagaidāms, ka dzīves dārdzība turpinās kāpt. Pirmajā ceturksnī, kas aptver tikai daļu no sankcijām, iekšzemes kopprodukta izaugsme sarukusi par pusotru procentpunktu salīdzinājumā ar iepriekšējiem trim mēnešiem. Turklāt šī ir Krievijas varasiestāžu statistika, kuru ticamību var apšaubīt. Atsevišķus datus tās vairs nepublisko vispār.

Pirmšķietami spēju atkopšanos piedzīvojis sākotnēji milzu kritumu piedzīvojušais un mākslīgi stutētais rubļa kurss, bet šī aina ir mānīga. Valūtas vērtība vairs nedzīvo vienotu dzīvi ar faktisko tirgus situāciju. “Luminor” ekonomists stāsta, ka atkopšanās noteicošais faktors ir milzīgais ārējās tirdzniecības pārpalikums, kur eksportu joprojām tur energoresursi.

Pēteris Strautiņš
bankas “Luminor” ekonomists

“Tur izskaidrojums ir tāds, ka Krievijai ir ļoti ierobežotas iespējas kaut ko importēt. Faktiski sanāk tā, ka šis rubļa kursa pieaugums arī rāda sankciju efektu. Tas tikai pierāda to, ka nauda dzīvē nav pats svarīgākais. Svarīgi ir, ko par to var nopirkt.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Olga Lielkalne
Latvijas Bankas ekonomiste

“Krievijā pēc 1990. gados piedzīvotā rubļa devalvācijas un defolta spēcīgs rublis bija savā ziņā kā fetišs. Arī tagad mēs dzirdam to retoriku, ka pēdējos divos mēnešos rubļa vērtība ir nostiprinājusies, tāpēc sankcijas nestrādā, bet īstenībā situācija ir pretēja.”

Prognozes par to, cik dziļi sankciju duncis griezīs, ir ļoti plašā spektrā. Starp dramatiskākajām aplēsēm, ka vēl nesen pasaules 11. lielākā ekonomika šogad varētu zaudēt pat trešo daļu sava iekšzemes kopprodukta. Kā stāsta “Luminor” ekonomists Krievijas tautsaimniecība pamatvajadzību apkalpošanai gan ir pamatā pašpietiekama.

Pēteris Strautiņš
bankas “Luminor” ekonomists

“Var tādā vienkāršā piezemētā līmenī darboties, nodrošinot, to ka visi ir paēduši un neviens nav nosalis. Pārtiku viņi pēdējā laikā ražo diezgan daudz, pat eksportē, un enerģija viņiem pašiem ir pārpārēm, bet šī pieaugošā Krievijas izolācija nozīmē to, ka dzīves kvalitāte pavisam noteikti samazināsies, visvairāk, protams, elitei un vidusšķirai.”

Sankcijas arī nozīmē lielas problēmas Krievijas ražošanas ķēdēs, ņemot vērā, ka vairs nevar nopirkt dažādas būtiskas iekārtas, detaļas un uzturēšanas pakalpojumus. Papildus valstu sankcijām arī daudzi jo daudzi Rietumu zīmoli no tirgus aizgājuši – sākot no “Apple” viedierīcēm, beidzot “McDonalds” burgeriem.

Kriss Vīfers
“Macro-advisory” stratēģisko konsultantu centra direktors

“Pastaigājoties pa Maskavas tirdzniecības centriem, var redzēt, ka daudzi modes veikali, protams, Rietumu zīmolu, ir vienkārši nolaiduši slēģus. To plaukti joprojām ir pilni, gaismas joprojām deg. Tie vienkārši nav atvērti. Tātad tie vēl nav izstājušies. Viņi gaida, kas notiks tālāk. Tagad mēs nonākam posmā, kad uzņēmumiem sāk beigties laika vai varbūt beigties pacietība.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Cik sāpīgi sankcijas griež otrā virzienā jeb pašiem mums, noteikt ir ļoti sarežģīti. To gluži vienkārši nevar īsti atdalīt no kopējās kara ietekmes, piemēram, augstajām gāzes cenām.

Tieši energoresursi ir joma, kurai Eiropas Savienība vēl nav sadūšojusies pieķerties. Embargo tikai ogļu importam, taču arī attiecībā uz dabasgāzi atklāj jaunu infrastruktūru un sankcijas paplašināt turpina aicināt bloka austrumu valstis, tai skaitā Davosas ekonomikas forumā šonedēļ.

Gitans Nausēda
Lietuvas prezidents

“Mēs esam gatavi to darīt. Galvenokārt tāpēc, ka mēs vēlamies būt neatkarīgi, bet mēs arī jūtam morālu pienākumu nemaksāt par šiem zvērīgajiem noziegumiem pat netieši, par šiem zvērīgajiem noziegumiem Ukrainā. Jo no mūsu naudas vai izmantojot mūsu naudu, Krievija finansē karu.”

Kad arī energoresursu saites ar Kremli Eiropa pārraus, ļoti iespējams, jau būs pamats runāt, ka varam māt ardievas Krievijai kā kaut cik vērā ņemam ekonomikas spēlētājam uz starptautiskās skatuves.

Žurnālists
Medijos darbojas 10 gadus. Iepriekš strādājis ziņu aģentūrās, savukārt ikdienā TV3 Ziņās vēsta par aktuālo ekonomikā un politikā, padziļināti pievēršoties valdības darbam, transportam un enerģētikai.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm