Riekstiņš: Krievijā pieaug nemiers, taču sabiedrība ir pārāk iebiedēta, lai protestētu

23. janvārī 9:01

Līdz ar Krievijas izraisīto karu pret Ukrainu pērn pie Latvijas vēstniecības Maskavā bijusi vērojama lielākā dažādu politisko akciju intensitāte, šorīt TV3 pastāstīja Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.

Diplomāts atgādināja, ka vairums rietumvalstu, tostarp Latvija, ir iekļautas Krievijai “nedraudzīgo valstu” sarakstā, līdz ar to Krievijā šīs valstis regulāri zākā, vērš pret mums tādus propagandas vēstījumus, kas agrāk būtu neiedomājami, un pie pārstāvniecībām notiek protesta akcijas.

Pērn lielākā protesta akcija pie Latvijas vēstniecības notikusi laikā, kad likvidēja padomju armijai savulaik veltīto objektu Rīgā. Kopumā lielu ekscesu pie Latvijas vēstniecības nav bijis un vietējie drošībnieki strādājuši gana kvalitatīvi, vērtēja Riekstiņš.

Riekstiņam šogad beidzas pilnvaru termiņš. Vēstnieks neņēmās prognozēt, kā notiks vēstnieka nomaiņa un vai neveidosies situācija, ka mums vispār nav diplomātiskā pārstāvja Krievijā, taču viņš pats uzskata, ka “vēstnieka strādāšana Krievijā joprojām ir svarīga”.

Runājot par Krievijas sabiedrības noskaņojumu un attieksmi pret karu, Riekstiņš atzīmēja, ka to ir visai grūti novērtēt, bet socioloģiskajām aptaujām īpaši ticēt nevajadzētu, jo to veicēji neoficiāli atzīstot, ka cilvēki nevēlas piedalīties aptaujās un no iztaujāšanas atsakoties līdz pat 85%- 89% uzrunāto.

Diplomāta vērtējumā, kopumā Krievijas sabiedrībā nemiers pieaug, īpaši kopš pērn rudenī veiktās mobilizācijas, kad “karš ir atnācis līdz katra cilvēka durvju slieksnim”. Tomēr vērā ņemamu protestu pret karu nav, jo sabiedrība ir iebiedēta, jebkura kritika pret karu tiek apspiesta, šādi protestētāji tiek aizturēti, tiesāti un viņiem piespriež vairāku gadu cietumsodus.

Tikmēr Krievijas propaganda saviem iedzīvotājiem apgalvo, ka Krievija nav starptautiski izolēta, lai arī realitāte ir pilnīgi pretēja, ko pierāda pērn notikušie balsojumi ANO, kuros Krievijai faktiski nebija sabiedroto. Riekstiņš gan atzīmēja, ka nevar noliegt, ka Krievija meklē nosacītus sabiedrotos valstīs, kas atrodas ļoti tālu no Eiropas un kurām notiekošais karš nešķiet tik būtisks.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Diplomāta skatījumā, Krievija mēģina ar savu darbību lauzt pasaulē pastāvošo kārtību. Viņš atzina, ka ir leģitīmi uzdot jautājumu, kāda jēga ir no ANO un tās Drošības padomes, kurai būtu jārūpējas par konfliktu apturēšanu, bet tā vietā viena no Drošības padomes valstīm pati sākusi karu. Kā jaunums esot vērtējams arī tas, ka Krievija savas politikas balstīšanai sākusi izmantot regulāru kodolšantāžu.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm