Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Putins – pagaidām aizdomās turamais, oficiālas apsūdzības tiks izvirzītas Hāgā
Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) lēmums par aresta orderi Putinam, protams, ir simbolisks solis, – komentē kādreizējais šīs instances tiesnesis Hovards Morisons. “Taču tas varētu kļūt par kaut ko vairāk un radīt juridiskas sekas.”
Morisons, kurš laikā no 2011. līdz 2021. gadam bija Starptautiskās Krimināltiesas tiesnesis, bet tagad ir Ukrainas ģenerālprokurora padomnieks, sniedzis interviju izdevumam “Novaja Gazeta Europe”, kurā komentējis SKT izdoto Krievijas prezidenta Vladimira Putina un bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderus lietā par ukraiņu bērnu deportācijām.
Теперь Путина могут и должны задержать.
— У них есть право исполнить ордер, то есть буквально, как и при любом другом задержании, физически поместить фигуранта в изолятор, — говорит бывший судья Международного уголовного суда в Гааге Говард Моррисон.https://t.co/yAsl8PsPfo
— Новая газета Европа (@novayagazeta_eu) March 21, 2023
Bijušais SKT tiesnesis skaidro, ka abas minētās personas tagad tiek uzskatītas par aizdomās turamajiem, jo oficiālas apsūdzības tiek izvirzītas uz vietas Hāgā. “Manuprāt, maz ticams, ka ir tikai divi orderi,” piebilst Morisons, sakot, ka lietā var būt arī citi atzinumi, kas šobrīd vēl nav publiskoti.
Vispirms vietējā izolatorā, tad – uz Hāgu
Ja aizdomās turētais ierodas kādā valstī, kura ir apņēmusies izpildīt SKT orderi, aresta operācijā ir jāiesaistās attiecīgās valsts policijai un specdienestiem un kā jebkurā citā aizturēšanas gadījumā aizdomās turēto jānogādā izolatorā. Pēc visu valsts tiesību aktos noteikto procedūru veikšanas viņu jānogādā Hāgā.
Lai arī SKT līguma dalībvalstīm tagad ir pienākums arestēt Putinu, tas, vai valdība spers šādu soli, esot atkarīgs tikai no tā, cik lielā mērā varas iestādes kopumā ir gatavas pildīt savas saistības saskaņā ar nolīgumu un cik ļoti tās ir noraizējušās par Krievijas reakciju.
“Patiesība ir tā, ka Putins un citas Krievijas amatpersonas, visticamāk, nekur nebrauks, nesaņemot iepriekšējas garantijas, ka netiks arestētas,” piebilst bijušais tiesnesis. “Ja Putins kaut kur dosies, tad tā būs Irāna, Ķīna un Ziemeļkoreja, un tās noteikti neievēros starptautiskās tiesas rīkojumus. Taču neviens nezina, kāds scenārijs sekos. Dzīve ir neparedzama.”
Gaidīšanas spēle sākusies
Morisons atzīst, ka problēma ir tā, ka SKT balstās uz nolīgumiem. Atšķirībā no Dienvidslāvijas un Ruandas tribunāliem tai nav pilnvaru, ko ANO Drošības padome varētu piešķirt saskaņā ar ANO Statūtu VII nodaļu. “Tribunāli var piespiest citas valstis sadarboties, bet Starptautiskā Krimināltiesa ir pilnībā atkarīga no apzinīgu valstu atbalsta, ko tā ne vienmēr saņem.”
“Tagad tiesas uzdevums ir mudināt valstis sadarboties, ja Putins plāno vizīti to teritorijā vai citas valsts teritorijā, ko var ietekmēt. Nekas cits nenotiks, kamēr nebūs iespējams izpildīt tiesas lēmumu. Izņemot to, tiesa gandrīz neko citu nevar darīt. Tagad tā ir, teiksim tā, gaidīšanas spēle,” situāciju apraksta bijušais SKT tiesnesis.
“Starptautiskā Krimināltiesa ir pilnībā atkarīga no valstu gribas pildīt savas saistības. Ja valstis ignorē savas saistības, tās var kritizēt, radīt tām negatīvu tēlu sabiedrībā, bet ne vairāk.”
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
