Putina teātra kulminācijā Krievija aprij četrus Ukrainas apgabalus

Piektdien Kremlī svinīgā ceremonijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins oficiāli paziņojis par četru okupantu sagrābto Ukrainas apgabalu aneksiju. Tā esot miljoniem cilvēku griba, un šādā veidā lielvalsts vien atgūst savas vēsturiskās robežas.

30. septembrī 15:45

Gatavošanās svinīgajai ceremonijai, kurā Putins paziņoja par sagrābto Ukrainas teritoriju aneksiju, sākās jau ceturtdien. Krievijas televīzijas kanāls “Rossiya-24” nepilnu diennakti pārraidīja laika atskaiti līdz Kremļa runai. Savukārt Maskavas Sarkanā laukuma apkārtnē izkārti reklāmas baneri, uzbūvētas vairākas skatuves un uzstādīti ekrāni, kuros vērot Putina runu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kā jau bija sagaidāms, Putins savā runā četru Ukrainas apgabalu aneksiju pamatoja vispirms ar pašu šo reģionu iedzīvotāju gribu un lēmumu, kurš tika noskaidrots nupat rīkotajos pseidoreferendumos. Viņš arī norādīja, ka ir pārliecināts, ka Federālā asambleja atbalstīs “četrus jaunos Krievijas Federācijas subjektus, jo tāda ir miljoniem cilvēku griba”. Un tā kā tā ir cilvēku griba, Ukrainas teritoriju aneksija vairs nav apspriežama un ir pastāvīga.

Kā arī diktators atgriezās pie jau ieņemtā naratīva par it kā vēsturiskajām Krievijas robežām, kuras ietver arī Ukrainas teritoriju. Anektējot Luhanskas, Doneckas, Hersonas un Zaporižjas apgabalus, tiek palēnām atgūtas lielvalsts kādreizējās teritorijas.

Tāpat Putins nežēloja kritiku “ļaunajiem” Rietumiem, kuri izmisīgi vēlas salauzt Krieviju un padarīt par savu “koloniju”. Tādēļ Rietumi izmisīgi pret lielvalsti izvērš “hibrīdkaru”.

“Viņi nevēlas mūs redzēt kā brīvu sabiedrību. Viņi vēlas mūs redzēt kā vergu pūli. (..) Viņiem nevajag Krieviju. Mums vajag Krieviju!” uzsvēra diktators.

Pēc Putina uzrunas norisinājās svinīgā aneksijas dokumentu parakstīšana, kur pirmais savu “autogrāfu” uz Kremļa rīkojumiem atstāja Putins. Viņa piemēram pēcāk sekoja visu sagrābto teritoriju Krievijas ieceltie vadītāji. Savukārt svinīgā ceremonija tika noslēgta ar kopīgu Krievijas himnas dziedājumu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pašā Kremlī neskaidrības par anektēto Ukrainas apgabalu robežām

Jāatzīmē, ka Putina vēlme Krievijai pievienot sagrābtās Ukrainas teritorijas ir, maigi izsakoties, pāragra, jo nedz viss Hersonas, nedz Zaporižjas apgabals nav pilnīgā okupantu kontrolē. Ja vēl Hersonas apgabalā patiesi tā lielāko daļu šobrīd ieņēmuši okupanti, tostarp arī pašu Hersonas pilsētu, tad Zaporižjas apgabalā krievu armijai vēl salīdzinoši tālu līdz apgabala galvaspilsētas ieņemšanai.

Un rādās, ka arī pašā Kremlī īsti nav skaidrs, kādus apgabalus galu galā it kā pievienos Krievijai. Putina Preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pirms oficiālās ceremonijas publiski pauda, ka lielvalstij tiks pievienotas Donetskas un Luhanskas teritorijas to 2014. gada robežās. Savukārt, kas attiecas uz Hersonu un Zaporižju – Peskovs izteicies, ka šo apgabalu robežas viņam vēl būs jāprecizē, atsaucoties uz AFP, vēsta BBC.

Starptautiskā sabiedrība gan plaši nosodījusi Kremļa rīkotos pseidoreferendumus un paudusi, ka neatzīst Ukrainas teritoriju pievienošanu Krievijai. Tieši pretēji – Putina rīcība, visticamāk, būs izsaukusi jaunu sankciju vilni pār lielvalsti gan no Eiropas Savienības, gan ASV un citu sabiedroto puses. Tāpat visas rietumvalstis paziņojušas, ka negrasās atzīt šos pseidoreferendumus.

Iepriekš jau vēstīts, ka 21. septembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja par daļēju mobilizāciju bruņotajos spēkos, lai “aizstāvētu dzimteni un teritoriālo nedalāmību”. Līdz ar mobilizācijas izsludināšanu Putins arī pauda, ka Maskava atbalstīs “tautas izvēli” jeb tā dēvēto Luhanskas un Doneckas Tautas republiku referendumus par reģionu iekļaušanu Krievijas sastāvā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pašpasludināto “republiku” galvas Leonīds Pasečņiks un Deniss Pušiļins jau dienu iepriekš, 20. septembrī, paziņoja, ka Luhanskā un Doneckā no 23. līdz 27. septembrim tiks rīkoti referendumi.

Lai arī sākotnēji tika lēsts, ka pseidoreferendumi norisināsies tikai Doneckas un Luhanskas apgabalos, galu galā tie tika rīkoti arī Zaporižjas un Hersonas apgabalu daļās. Pirmajos divos apgabalos, kurus Maskava jau februārī atzina par “neatkarīgām republikām”, iedzīvotājiem tika uzdots jautājums: “Vai jūs esat par republikas iestāšanos Krievijas Federācijā ar federācijas subjekta tiesībām?”

Savukārt Krievijas sagrābtajās Zaporižjas un Hersonas apgabalu daļās iedzīvotājiem tika jautāts: “Vai jūs esat par to, lai apgabals izstātos no Ukrainas sastāva un izveidotu patstāvīgu valsti, kas iestātos Krievijas Federācijā ar federācijas subjekta tiesībām?”

“Ņemot vērā īsos termiņus un tehnisko iekārtu trūkumu”, elektroniskās balsošanas vietā tika sarīkota tradicionālā balsošana ar papīra biļeteniem.

Kremļa vēlēšanu komisijas pseidoreferendumu noslēguma dienā, 27. septembrī, dižojās ar ārkārtīgi lielu iedzīvotāju aktivitāti – par pievienošanos Krievijai balsojuši gandrīz 100% cilvēku. Tiesa, “referendumu” sākumā, 23. septembrī, lai Krievijas medijos radītu šķietamību par balsotāju aktivitāti okupētajās Ukrainas daļās, uz Zaporižjas apgabala Melitopoli no Krimas tika atvesti masu skatu dalībnieki.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Savukārt, lai varētu virzīties pretim visu četru Krievijas sagrābto Ukrainas apgabalu aneksijai, Putins 29. septembra vakarā parakstīja dekrētu arī par Hersonas un Zaporižjas apgabalu daļu atzīšanu par “neatkarīgām teritorijām”.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm