Saturs turpinās pēc reklāmas

Profesors: Krievijas politika Ukrainā un citviet reģionā liecina par atgriešanos pirmskaru periodā

Krievijas centieniem sadalīt Eiropu ietekmes sfērās seko līdzi visa pasaule – jo īpaši mūsu reģionā. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs norāda, ka Krievija šobrīd cenšas parādīt, ka tā mēģina vest sarunas. Ja netiks pildīti tās ultimāti, tad Krievija var darīt, ko vēlas, arī veikt militāru iebrukumu Ukrainā. Ko sagaidīt no šīs nedēļas sarunām ar Maskavu, skaidro TV3 Ziņas.

10. janvārī 20:20

Lielas cerības uz vairāku līmeņu sarunām ar Maskavu netiek liktas.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs norāda, ka, viņaprāt, Krievija, piedaloties šajā sarunu maratonā, demonstrē, ka ir gatava dialogam, vienlaikus apzinoties, ka izvirzītie ultimāti Rietumos netiks pieņemti un Maskava varēs attaisnot savu agresiju pret Ukrainu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Edgars Rinkēvičs
ārlietu ministrs, ”Jaunā Vienotība”

“Vai Krievija ir nopietni noskaņota kaut ko risināt, to redzēsim nedēļas beigās. Bet mēs reģionā stingri iestāsimies, lai mūsu intereses tiktu ievērotas, lai pasaule, lai Eiropa netiktu dalīta ietekmes sfērās. Situācija, kāda šobrīd ir pasaulē, tas ir kaut kas līdzīgs Pirmā pasaules kara sākumam. Es ceru, ka mēs visi esam guvuši mācības un neļausim tam atkārtoties, kas ir gan mūsu, gan Eiropas interesēs.”

Lai gan ar cerību, tomēr skeptiski uz sarunām par situācijas noregulēšanu saistībā ar Krievijas spēku koncentrēšanu pie Ukrainas raugās Latvijas aizsardzības resors. Arī ministrs Artis Pabriks uzskata, ka Krievija apzināti izvirzījusi NATO neizpildāmus ultimātus, lai īstenotu savu lielo mērķi palielināt ietekmi bijušajā postpadomju telpā.

Artis Pabriks
aizsardzības ministrs, ”Attīstībai/Par!”

“Ja valsts nāk ar šāda veida neizpildāmiem ultimātiem, kas pretinieku atbruņo, pretinieku pazemo kaimiņvalsti pazemo, tad, protams, ka vienmēr varam jautāt, vai šī valsts vispār grib par kaut ko runāt. Šis ultimāts tikai norāda, ka Krievija nav atmetusi ambīcijas dominēt mūsu reģionā un mūsu valstī, un, kamēr šīs ambīcijas netiks atmestas, mēs skatīsimies ar bažām, un mums nāksies arvien vairāk un vairāk ieguldīt gan savā militārajā industrijā, gan savā armijā.”

Latvijas ārpolitikas institūta direktors, profesors Andris Sprūds vērtējot šā brīža galveno ārlietu aktualitāti, saka, ka situācija ir sarežģīta, īpaši vērtējot no ASV puses.

Andris Sprūds
RSU profesors, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors

“Ukrainai ir pie galvas pielikts ierocis, bet nu tā, ka jāsarunājas. Tā izejas pozīcija, kur viena puse draud ar eskalāciju, tā nav labākā diplomātija un sarunu vešanas paraugstunda. Protams, ka šādā sakāpinātā atmosfērā, kur pozīcijas ir diezgan skaidras, viena puse ir pateikusi, ka nepiekāpsies, ja netiks akceptēts portfelis, otra puse saka, ka šāds portfelis nav pieņemams. Nebūsim naivi par šo sarunu rezultātu. Saskarās pilnīgi divi dažādi spēlētāji – Rietumi un Eiropa ir no “Veneras” un Krievija no “Marsa”.

Profesors saka, ka stratēģiskā divdomība, ko Krievija realizē, neizslēdz to, ka šie priekšlikumi NATO tiek izmantoti kā iegansts. Sprūds uzsver, ka Krievijas politika, ne tikai Ukrainā, bet arī citviet reģionā, liecina par atgriešanos pirmskaru periodā.

Andris Sprūds
RSU profesors, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors

“Tā nav ēdienkarte, no kuras var izvēlēties, šiem varam, šiem ne. Tā forma vedina domāt ar tādu iegansta loģiku par to, ka, jā, mēs šeit jums kaut ko piedāvājām, skaidrs, ka jūs to neakceptēsiet, mums būs brīvas rokas rīkoties. Mēs virzāmies uz priekšu pagātnē – Aukstā kara iezīmes, 19. gadsimta iezīmes nav pazudušas, un ir valstis, kas šo loģiku uztur, un Krievija ir viena no tām.”

Eksperts uzskata, ka 21. gadsimts ir aizvainojuma ģeopolitikas atgriešanās gadsimts, kur lielvaras, kurām šķiet, ka viņas ir pazemotas – Krievija, Ķīna – sāk uzstāt uz ietekmes sfērām. Un šeit, lai gan augstākās Eiropas amatpersonas paziņojušas, ka neesam tajos laikos, kad lielvaras varēja sadalīt ietekmes un sarunas par Eiropu ar Maskavu bez Eiropas nenotiks, nevar izslēgt, ka atsevišķi lēmumi varētu tikt pieņemti aiz muguras.

Tomēr, runājot par mūsu drošību, profesors pauž uzskatu, ka no Baltijas valstīm NATO spēki atvilkti netiks. Arī ASV prezidents jau vairākkārt paudis, ka NATO 5. pants ir svēts.

Ja uz Ukrainu diemžēl tas neattiecas, tad uz Baltijas valstīm gan. Līdz ar to pakļaušanās Kremļa centieniem diktēt NATO politiku šajā jomā ir neiespējama.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Saturs turpinās pēc reklāmas