Pirmie pierādījumi norāda, ka Krievija uzspridzinājusi Kahovkas dambi

Pēdējo stundu laikā ir parādījušies divi potenciāli svarīgi pierādījumi, kas apstiprina faktu, ka Krievija bija atbildīga par Nova Kahovkas dambja uzspridzināšanu agrā otrdienas rītā.

9. jūnijā 14:21

Norvēģijas pētnieki no “Norsar” ir analizējuši seismiskos signālus no reģionālās stacijas Bukovinā Rumānijā (620 kilometru attālumā no Nova Kahovkas). Signāli liecina par sprādzienu otrdien plkst. 02.54. Pēc “Norsar” paustā, laiks un vieta sakrīt ar dambja sabrukšanas brīdi.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Turklāt tikai ļoti liels sprāgstvielu apmērs varēja radīt signālu, kas tika atklāts tik tālu, paudis “BBC World Affairs” korespondents Pols Adamss.

Neatkarīgā izmeklēšanā arī Ukrainas iekšējās drošības dienests (SBU) ir publiskojis ierakstu, kurā, viņuprāt, norit telefonsaruna starp divām vārdā nenosauktām Krievijas militārpersonām, pārrunājot to, kā Krievija bija atbildīga par dambja uzspridzināšanu. Ierakstā, kuru žurnālistiem nav iespējams pārbaudīt, teikts, ka vainīgs bijis Krievijas diversijas grupējums, taču sprādziens noticis tālāk, nekā paredzēts.

Jau kopš šīs nedēļas sākuma izskanēja pieņēmums, ka dambja sabrukums bija neveiksmīgas Krievijas diversijas operācijas rezultāts.

Tagad Ukraina apgalvo, ka tai ir pierādījumi, ka tā tiešām noticis.

“Iebrucēji gribēja šantažēt Ukrainu,” saka SBU, “uzspridzinot dambi un sarīkojot cilvēka izraisītu katastrofu mūsu valsts dienvidos”.

Kahovkas dambja pārrāvuma iemesls joprojām nav skaidrs, taču parādās jauni pierādījumi par to, kā tas varētu būt bojāts.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Seismiskie signāli, kas reģistrēti Bukovinā, Rumānijā, 620 km (372 jūdzes) attālumā no Nova Kahovkas, liecina, ka otrdien pulksten 2.54 notika sprādziens.

“Norsar”, Norvēģijas seismiskais masīvs, kas analizēja signālus, saka, ka laiks un vieta sakrīt ar dambja sabrukumu.

Savukārt Maskava ir noliegusi, ka tā būtu vainojama. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs to nosauca par “sabotāžas aktu”, kas atņemtu ūdeni Krimas pussalai – teritorijai, kuru Krievija anektēja 2014. gadā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm