Pieņemts ES budžets 2023. gadam: centrā Ukraina, enerģētika un ekonomikas atveseļošana

Ar Eiropas Parlameta priekšsēdētājas Robertas Metsolas parakstu Eiropas Savienības (ES) nākamā gada budžets ieguvis likuma spēku, informēja EP pārstāvniecība Latvijā.

23. novembrī 17:42

Vairāk nekā miljards eiro papildus EP prioritātēm, piemēram, humānajai palīdzībai, Erasmus+, infrastruktūrai 186,6 miljardi eiro saistībās un 168,7 miljardi eiro maksājumos.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Parlamentam 14. novembrī izdevās ar dalībvalstīm vienoties par 1,05 miljardu eiro pievienošanu EK ierosinātajam budžetam, lai nodrošinātu finansējumu Parlamenta prioritātēm. EP deputāti palielināja finansējumu programmām un politikas virzieniem, kurus tie uzskata par prioritāriem, lai novērstu kara un enerģētikas krīzes sekas, veicinātu atveseļošanos pēc pandēmijas un stiprinātu zaļo un digitālo pāreju.

2023. gada budžetu EP deputāti apstiprināja ar 492 balsīm par, 66 pret un 46 atturoties.

Lielākus atbalsts Ukrainas kara seku novēršanai un pandēmijas seku likvidēšanai

Johans van Overtfelds
Budžeta komitejas priekšsēdētājs (ECR, Beļģija):

“Papildus nepieciešamajiem un acīmredzami steidzamajiem izdevumiem, kas saistīti ar Ukrainas kara seku likvidēšanu, mēs 2023. gada budžetā ieguldīsim arī jomās, kurās ar ES līmeņa rīcību var panākt nozīmīgus uzlabojumus. Lai arī mums sarunās izdevās panākt daudz, es tomēr būtu gribējis redzēt budžetu, kas ir vairāk koncentrēts un mazāk sadrumstalots un atspoguļo mūsu vēlmi padarīt Eiropu par līderi pētniecības, attīstības un inovācijas jomā.”

EP deputāti nodrošināja šādu papildu finansējumu:

  • + 120 miljoni eiro Erasmus+, lai atbalstītu studentus un skolotājus no Ukrainas;
  • + 150 miljoni eiro humānajai palīdzībai;
  • + 36,5 miljoni eiro Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam;
  • + 10 miljoni eiro Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam;
  • + 280 miljoni eiro Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumentam ar ES dienvidu un austrumu kaimiņvalstīm;
  • + 58,8 miljoni euro Militārās mobilitātes fondam.

Enerģētika un klimats

EP deputātiem izdevās palielināt finansējumu ES enerģētiskās neatkarības veicināšanai un atbalstam iedzīvotājiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem enerģijas rēķinu segšanai, vienlaikus stiprinot zaļo pāreju un bioloģisko daudzveidību. Papildu atbalsts piešķirts šādām programmām:

  • pētniecības programmai Apvārsnis Eiropa (+10 miljoni eiro);
  • Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam, kas finansē augstas kvalitātes un ilgtspējīgu Eiropas transporta un enerģētikas tīklu izveidi (+103,5 miljoni euro);
  • vides un klimata pasākumu programmai LIFE (+30 miljoni euro).

Pandēmijas mācības: veselība, sagatavotība, kultūra un vērtības

EP deputāti nepiekrita Padomes vēlmei par 200 miljoniem eiro samazināt finansējumu programmai ES – veselībai un panāca tai vēl 7,5 miljonus eiro papildu finansējuma, argumentējot, ka Covid-19 pandēmija vēl nav beigusies, tāpēc jāpalīdz dalībvalstīm stiprināt veselības sistēmas.

Citas prioritātes, par kurām Parlaments cīnījās un saņēma papildu atbalstu, ir ES Civilās aizsardzības mehānisms (+ 41,4 miljoni eiro); programma Radošā Eiropa (+7,5 miljoni eiro), pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības (+3 miljoni eiro), Eiropas Prokuratūra (+2,5 miljoni eiro).

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Nikolajs Štefanuta
gavenais ziņotājs par ES 2023. gada budžetu (RENEW, Rumānija)

“Šobrīd kaut kur Eiropā kāda māte gāzes taupības nolūkos lieto cepeškrāsni tikai reizi nedēļā, lai gatavotu ēst saviem bērniem, savukārt “Sibiu” kāds students atsakās no sava plāna studēt Francijā inflācijas dēļ. Šajās budžeta sarunās mēs cīnījāmies par tā palielināšanu, lai vairāk palīdzētu mūsu iedzīvotājiem, un mums izdevās papildus iegūt veselu miljardu eiro. Tas nozīmē vairāk finansējuma enerģētikas krīzes novēršanai, Ukrainas kara sekām, klimata pārmaiņam, sabiedrības veselībai, kā arī Eiropas tiesību un vērtību veicināšanai.”

“Esmu ļoti gandarīts, ka esam spējuši izvirzīt ES iestāžu kiberdrošību par prioritāti un panākuši reālus ieguldījumus šajā jomā, skaidri apņemoties turpmāk šajā jomā cieši sadarboties. Šīs sarunas parāda, ka mums ir jāspēj budžeta prioritātēs atspoguļot arī nākotnē gaidāmie uzdevumi,” ziņotājs par citām budžeta sadaļām Niklass Herbsts (EPP, Vācija).

Ņemot vērā vajadzību pārvaldīt ES budžetu vairāku gadu perspektīvā un plānot projektus, ES budžetā tiek nodalīti saistību piešķīrumi – izmaksas, par kurām attiecīgajā finanšu gadā tiek noslēgti juridiski saistoši līgumi, kas var ietekmēt turpmāko gadu izdevumus – un maksājumu piešķīrumi – līdzekļi, ko faktiski izmaksā attiecīgajā gadā, ietverot arī saistības, par kurām noslēgti līgumi iepriekšējos gados.

Aptuveni 94% no ES budžeta novirza iedzīvotājiem, reģioniem, pilsētām, lauksaimniekiem un uzņēmumiem.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm