Pētījums: Trešdaļai britu jauniešu Covid‑19 radījis sajūtu par dzīves nekontrolējamību

Vairāk nekā trešdaļa jauniešu jūt, ka viņu dzīve kļūst nekontrolējama, liecina “The Guardian” publiskotais pētījums no valsts mēroga kampaņas, kurā uzsvērta Covid-19 ietekme uz jauno paaudzi.

Pētījumā atklāts, ka vairāk nekā 60% 16-25 gadus veci jaunieši ir nobijušies par savas paaudzes nākotni, jo uzreiz pēc pandēmijas pārdzīvošanas saskaras ar dzīves dārdzības krīzi. Katrs trešais domā, ka nekad neatgūsies no pandēmijas darba izredžu ziņā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Džonatans Taunsends
labdarības organizācijas Apvienotajā Karalistē izpilddirektors

“Mūsdienu jaunieši saskaras ar unikāliem izaicinājumiem, kas apdraud veselas paaudzes nākotni un centienus, ja mēs nerīkosimies. Viņu izglītība, nodarbinātība un būtiskākie izglītības gadi jau ir cietuši, daudziem liekot justies nedroši un bailēs par nākotni, par ko, šķiet, viņi sāk zaudēt kontroli. Neraugoties uz lielo skaitu vakanču, jaunieši joprojām ir noraizējušies par savām nākotnes karjeras izredzēm.”

Pētījums, kurā aptaujāti vairāk nekā 2000 jauniešu visā Apvienotajā Karalistē, ir daļa kampaņas, ko labdarības organizācija uzsāk šonedēļ, lai palielinātu izpratni par pandēmijas ilgtermiņa ietekmi uz jauno paaudzi.

Gandrīz puse aptaujāto sacīja, ka pandēmijas pārdzīvošana ir padarījusi viņus noturīgākus, un nedaudz vairāk nekā puse sacīja, ka ir apņēmīgāki sasniegt savus mērķus nekā iepriekš.

“Jaunieši ir parādījuši unikālu izturību, lai pārvarētu izaicinājumus, ar kuriem viņi ir saskārušies, un ir apņēmīgāki nekā jebkad agrāk, lai sasniegtu savus mērķus. Taču viņiem ir vajadzīgs mūsu atbalsts, lai nodrošinātu, ka viņu talanti un centieni nezūd,” sacīja Taunsends.

Jaunatnes pētniecības organizācijas “Savanta State of the Youth Nation”, kas vada valstī lielāko jaunatnes pētījumu grupu, ziņojumā konstatēts, ka gandrīz ceturtā daļa 16-19 gadus vecu jauniešu Covid-19 dēļ nepiedzīvoja savu pirmo skūpstu. Vecuma grupā no 20 līdz 25 gadiem tādu bija 17%.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ievērojams skaits arī neuzsāka savas pirmās romantiskās attiecības, jo katram piektajam vecuma grupā no 16 līdz 19 gadiem un 15% vecumā no 20 līdz 25 gadiem nebija attiecību, salīdzinot ar tāda paša vecuma cilvēku pieredzi pirms pandēmijas.

Pētījums ir uzdevis vairāk nekā 1000 jauniešu vienu un to pašu jautājumu kopumu pēdējo septiņu gadu laikā. Pētnieki atklāja, ka pandēmija ir ievadījusi jaunu nenoteiktības un pašapziņas trūkuma ēru, kam var būt tālejošas sekas. Organizācijas viceprezidente Žozefīne Hamsone uzsver, ka pandēmijas dēļ izpalika dažādi galvenie attīstības pavērsieni, kas varētu aizkavēt jauniešus tagad, kad pasaule atkal ir atvērta.”

Gandrīz 60% jauniešu, kuri pandēmijas laikā dzīvoja vieni, pētniekiem teica, ka viņiem tagad trūkst pārliecības pieņemt lēmumus, salīdzinot ar 40% pirms pandēmijas. Tiem, kuri pandēmijas laikā dzīvoja kopā ar saviem vecākiem, pārliecības kritums bija ievērojami mazāks – 47% atbildēja, ka var pieņemt lēmumu paši, salīdzinot ar 52% pirms pandēmijas. Ziņojumā arī konstatēts, ka jaunieši, kuri piedzīvoja uzsākt darbu vai kuriem bija jāstrādā tiešsaistē, bija neizpratnē par to, ko sagaidīt no darba tirgus.

Pirms pandēmijas 68% jauniešu uzskatīja, ka darbs ir tas, ko viņi gaidīja. Pēc pandēmijas šis rādītājs ir samazinājies līdz 49%. Pētījums arī parāda, ka jaunieši ir mazāk pārliecināti par uzdevumu veikšanu darbā. To cilvēku īpatsvars, kuri ilgstoši jūtas spējīgi koncentrēties viena uzdevuma veikšanai, samazinājās no 55% pirms pandēmijas līdz 39% pēc pandēmijas. Pārliecība sarunās ar vadību ir vēl viena joma, kurā jauniešiem ir grūtības, jo vien 21% jūtas spējīgi sarunāties ar vecāka gadagājuma cilvēkiem darbā, salīdzinot ar 37% pirms pandēmijas.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm